Černobiļa, 2016

Atvērtas sarunas par pamestām skolām, pilsētiņām un citiem civiliem objektiem.

Černobiļa, 2016

Postby Disfigurator » 29 Sep 2016, 11:37

- FOTO sākas šeit. Albums ar pārējām bildēm

_____________________________________________________

Pašā oktobra sākumā es ar Postu, un bariņu kolēģu, aizmetīsim uz Černobiļu smelties iespaidus. Kamēr tas nav noticis, var pabradāt virtuāli un apsmadzeņot lietas no sava dīvāna. Zemāk pāris izcilu dokumentālo par šo tēmu un arī Zonas Google Maps karte.


Tas, ka Černobļa ir sen izgopīta, manuprāt, ir skaidrs jebkuram kaut cik domājošam indivīdam, kam ir vismaz nojauta par varas iestāžu korupciju, iespēju piekukuļot, vai dažādiem blata ceļiem bij. PSRS. Vēl tagad pensionāri pie ārstiem iet ar kafiju un konfekšu kārbu...

Pieņemu, ka nebūtu diži pārspīlēti teikts, ka Zonas kontroli varēja piekukuļot par pudeli šņabja un bundžiņu Rīgas lielo šprotu eļļā, pretim saņemot pievērtas acis, citu kontroles iestāžu patruļu laikus, kuros nerādīties uz ielām, un laiku Zonā ar busiņu un autogēnu. Un tas viss ir radījis skatu, kāds gaužām pierasts absolūti vairumā LV objektu - tukšas sienas, izdauzīti logi, izsvaidīti nevērtīgi priekšmeti, nogriezti radiatori un tamlīdzīgi.

Mūsdienās interesanti (un braucienu motivējoši) ir vien tik, cik pašas vietas episkums un nozīme pasaules vēsturē, un iespēja redzēt bērnības rotaļļietu, divas. Un uz savas ādas apjaust notikuma mērogu.

Papildus interesantums ir tajā, kādus dipus spēšu atvest. Zemāk esošajā video viss izskatās ļoti plakani un garlaicīgi tizlas gaismas dēļ. Dienas vidus NAV piemērotākais brīdis radošai sulošanai. Saullēkts, saulriets un vētras - tās, lūdzu, jebkurā laikā šādai vietai. Bet nu, kāds laikapstāklis būs, ar tādu būs jāoperē.

Reālā situācija iekštelpās un uz ielām te labi ilustrējas:



Taču, ja interesē redzēt pamesto stāvokli pirms lūteriem, metālistiem un vienkārši pidariem, kas izlaupījuši visu laika konservu, jāskatās doķene "Preduprežģeņie" kurā pavīd IZCILI kadri - noteikti viena no vērtīgākajām doķenēm par tēmu, tīri tās svaiguma dēļ:


Ja būtu jāsalīdzina, ar pašmāju objektiem, tad bez maza joka, ja transportētu Laboratoriju uz Pripeti, tā būtu šo vietu vislabāk raksturojošais, vislabāk saglabātais objekts (operējot ar pirmajā YT linkā redzēto). Skumji, bet ļoti loģiski un sagaidāmi.

Vēl rekomendējamas ir šīs doķenes, cik nu esmu uzgājis:







KARTE:
https://www.google.com/maps/d/viewer?mi ... SqY8&hl=en

Attiecīgi - pēc brauciena, kas notiks šajā nedēļas nogalē, šī būs tā tēma, kas tiks papildināta ar vārdu un attēlu.
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3159
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Černobiļa, 2016

Postby Disfigurator » 29 Sep 2016, 17:28

Pirmais, kas jāizdara, ierodoties Zonā: uz ceļiem nomesties grāvjmalā un degunu pa asfaltu:

Image
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3159
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Černobiļa, 2016

Postby Disfigurator » 04 Oct 2016, 22:45

Kristiešiem Jeruzaleme, musulmaņiem Meka, budistiem Tibeta, čigāniem Tukums, bradātājiem Černobiļa, idiotiem Delfi.

Pripete, Černobiļa, Ukraina.
Parasti ir tā, ka jebkura utopija ir lemta neveiksmei no paša gala, jo bez mākslīgās elpināšanas tās nespēj dzīvot, nav pastāvīgas esošajā reālajā situācijā. Tāpēc arī vārds Utopija. Bet, ar savu ādu, degunu un dozimetru sajūtot Pripeti, pārņem tāda kā nožēla, ka šī utopija un Padomju paraugpilsēta katastrofālas muļķības dēļ dzīvoja vien padsmit gadus.
Redzot lielisku pilsētas plānošanas paraugu un uz vietas esošo labāko, ko PSRS spēja sniegt, radās atzinums: ja šādi savā saknē būtu tajā pašā laikā būvētie Rīgas daudzdzīvokļu mikrorajoni, man nebūtu absolūti nekādu pretenziju. Un kā gan lai būtu, ja pilsētas vidējais iedzīvotāja vecums ir 26 gadi un visi ar prātu un miesu nodarbināti zinātnē un rūpniecībā. Bet tad nāk zināmā 1986. gada avārija. Šī PSRS vizītkarte varēja būt spoža joprojām, ja vien ne tā. Bet tagad, skatoties uz aizkariem aizvilktajām ēkām, kas 30 gadu laikā pamatīgi ieaugušas brīnišķīgi krāsainos rudens kokos, var tikai atcerēties un iztēloties pilnvērtīgu pilsētu šeit.

Eleganta kafejnīca, ēstuves, veikaliņi, aptieka, veterinārā aptieka, eksperimentālā rūpnīca - te ir viss! Un vēl vairāk - digitālais dozimetrs tikai uz galvenajām ielām rāda normālu fonu. Tās savulaik cītīgi noskaloja. Bet cituviet - lielāka vai mazāka mēra porcija gardās kūkas, par kuras neredzamo klātesību atgādina dozimetra klikšķi un ne tik retie tā pīkstieni, kas noteikti pildīja akustiskās atmosfēras bagātinātāja funkcijas.
Tik, tik, tik - tik tik tik - tik… Tiktiktik. Pī, pī, pī, pīzģec, vēsta dozimetrs, ekrānā rādot vairākus pilnus zīvertus. “Pīzģec, ā, pī, BLJAD UWAGA, pisies prom no turienes!” vēsta aparāts.
Bet es, zinot, kā strādā radioaktivitāte, uzklausu dozimetra vaidus, un operatīvi izdaru absolūti nepieciešamo stalkerismu, un dodos tālāk no skaistas, saulē un rudens lapās grimstošas krūmu audzes, kurā ieauguši Padomju savienības maizes klaipa kombaini. Skaista vieta, taisni vai jāceļ telts, lai to pienācīgi baudītu. Bet nē, neredzamais ienaidnieks ir šeit. Tas draud caur dozimetru. Un ne tikai draud - kož bez brīdinājuma, ja esi tā teritorijā. Bet kož viltīgi. Un letāli. Tev neredzot tūlītējas koduma pēdas. Jāuzticas mērošajai tehnikai, un jāpazūd prom uz citu - vairāk vai mazāk aktīvu vietu, xexe

Tajā pašā laikā gar 4. reaktoru dzīvojas draudzīgi, bet sabijušies sunīši. Kamēr pārējie no kanāla tilta baro samus, es draudzējos ar vietējo sunīti - tas ir mazliet par tievu, nekā veselīgi. Gurnu daļā it sevišķi. Suņuks visnotaļ neuzticīgi uzņem manus glāstus, bet tajā pašā laikā piesardzīgi izbauda tos. Savāda jūtu un uzvedības kombinācija. Smuks sunītis. Otrs sunītis tikmēr noskatās uz mums no betonētās kanāla nogāzes...
Tajā pašā laikā, kā redzēts nule kā atmiņā uzpeldējušā dokumentālajā filmā, Pripetes ēkas apsaimnieko arī kaķīši. Redz, kur viens nāk pa tukšo, saules pielieto ielu pretim. Kaķītis kā jau kaķītis - no viņa staro tikai mīļums. Dozimetrs manā rokā šī kaķīša klātbūtnē nepīkst! Jā, ir pilnīgi pieņemams, ka šī radība savā kažokā ir savākusi korupciju vai divas, un pilnīgi noteikti tā ir kāda ceturtā pamesto kaķīšu paaudze šeit, jo evakuācijas laikā cilvēki nedrīkstēja ņemt mājdzīvniekus - mīluļi bija jāatstāj aiz muguras teju garantētai nāvei. Taču, kad šis izdzīvotājs bija pietiekami samīļots, es pagāju mazliet tālāk no viņa, ar fotoaparātu metos uz ceļiem uz asfalta, kuru apsaimnieko Neredzamais, un centos iemūžināt pretim nākošo radību, no kuras staro jau ne tikai mīļums, bet arī cerība par to, ka cilvēks tomēr nav galēji sapisis šo planētu šajā tās nostūrī. Beigu galā, pie cilvēkiem pieradinātais dzīvnieks nav ne nomiris, ne atdadinājies jau trešo dekādi.

Kā noskaidrojās vēlākā apgaitā - vēl viena kaķīšu ģimenīte trokšņoja no kādas blakus ielas mājas. To piefiksēju, atpaliekot no grupas un dzirdot trokšņus kreisajā ielas pusē. Domāju - nomaldījies kāds tūrists no kādas grupas, vai? Vai arī tomēr neveselīgi pamanāms nelegāls?
Nē, Zonā ir vairāk dzīvības, nekā varētu šķist - reku aizskrien pie trokšņa vainīgie kaķīši - pavisam maziņi! Un, ja viņu un viņu peļu terirorija nesniedzas Jupiter rūpnīcas sirdī, tad ar šiem kaķiem ir pavisam ok. Lielisks savvaļas veselības indikators.

Kas labs Jupiter teritorijā?
Industriālā pornogrāfija ar elegantiem cehiem, jēdzīga zinātniskā darba ēka un agregāti, kas laistās saules staros. Tāpat tur ir vairāki apgāzti autobusi - tā dēvētās pīles. Kādas 5 noteikti. Un cita civilā tehnika. Un kādā nostūrī - robota traktora kauss, kas vācis augsti radioaktīvos atkritumus, līdz tā elektronika vienkārši izcēpās. Pie kausa piestiprināts karodziņš ar radioaktivitātes simbolu. Un nav melots - dozimetrs tik ļoti ārdīties šī ceļojuma laikā vēl nebija! Ieliku to kausā un, šis lēni mērošais verķis, saskaitīja 200+ apmēram 30s laikā. Not bad. Not bad at all - sevišķi, ņemot vērā to, ka pārējā teritorijā cipari ap 0.xx un x mikrozīvertiem stundā.

Tiesa, mums jau ejot prom, kausa priekus izbojāja kādas kreisās busiņa tūres vadītājs, kurš, ieraugot mūsu aktivitātes ap kausu, sāka braukt virsū, apgalvodams, ka tas bija Mega Stulbi un bīstami. Uz ko es cieti, bet radniecīgā tonī atbildēju - Ņeumņičaiķe. Jo visa fiška ir dozā. Un dozu veido enerģijas stiprums + laiks, kas pavadīts tās ietekmē. Gluži tāpat kā ar foto - ja gaismas (tā pati elektromagnētiskā radiācija, tikai citā spektra galā) ir daudz, nevajag ilgi turēt vaļā slēdzi (būt tās ietekmes zonā). Attiecīgi tāpēc arī tikai pusminūti tā kausa tuvumā bijām, jo, kā jau CA hobijistiem pieklājas, radiāciajs šits ir mazliet tā kā zināms. Viņam gan es teicu vienkārši krieviski - visa fiška ir dozā. Un dozu veido starojuma intensitāte + laiks, značit, lai beidz braukt virsū un ņeumņičajet savas fagotu grupiņas priekšā.
Un šādas grupiņas ierodas ar veseliem mikroautobusiem, uz kuriem salasāma skaļu vārdu virkne: Chermobyl, Tanks, Missiles! You will go to a journey your friends will envy! Attiecīgi arī šis mārketings pievilinājis šīs gaisotni bojājošās sūdu mušas ar selfiju puļķiem, uz kuru aizlidošanu bija jāgaida, lai tiktu pie foto bez sūdainajiem fagotiem. Un tādu busiņi tur bija kādi 4. Un viņus heito arī vietējie un sardze - degradējoša pieeja Černobiļas jautājumam, kas rada neko vairāk par pasākuma devalvāciju līdz sensacionālismam, kura upuris, acīm redzot, bija arī šīs grupiņas gids.


Bars
Izolēti mēs gluži nebijām. Bija zināms, ka, lai paspētu redzēt vairāk, laiks lēnai fotogrāfijai būs krietni īsāks. Bet tas, ko es nemaz negaidīju, bija bars. Tieši tikpat traucējošs kā nelegālos bradājumos. Un vairak, jo esmu samaksājis par šo prikolu 250EUR!
Vienmēr mūsu pēdas mija armija pidaru, jeb samojobu. Kopā tur redzes lokā mīņājās kādi 30 cilvēki. Visu laiku Fuj. Atskārsme? Darba dienās! Ja legāli, tad tikai darba dienās. Tāds ir šīs vizītes secinājums. Ja vien nefanojiett par Samsung vai iPhone turošiem selfiju puļķiem vienā galā, un pozējošu izdrāztu sūdu otrā galā, kurš nozīmīgu objektu un monumentu priekšā rada jēlus momentfoto, lai vēlāk šis zemē nomestais, neizdevušais, dirsā un dvēselē drāztais solārija šašliks būtu spējīgs draugiem pierādīt, ka ir bijis šeit. Un kā gan labāk to izdarīj, ja ne ar selfija puļķi?! Tūristu žanra jauns lejas punkts. Sevišķi baseinā! Kamēr gaidi vienu grupiņu aizejam, atnāk divas vietā!!! To skaitā aziāti. Wow, vērtīgi, unikāli kadri. Un globāls tūrisms. Uhh!

Ok, kad tas dabūts ārā no sistēmas, un, kad saprasts, ka nekāda totālā pamestība te nav, mazliet par tēmas klasiku…

Antena. Černobiļa-2
Iespaidīgs priekšmets meža vidū. Simetrisks un glīts bez gala, masīvs un varens. Vai es teicu, ka iespaidīgs? Turklāt viegli kāpjams, ko, protams, legālā vizītē nevienam neļautu pat tad, ja tam atliktu spaļiem laika.

Lunaparks.
Atkal jau ilgstoši gaidīju uz fagotisma starojuma kritumu. Un tikai tad fočēju. Tiesa, obligātais ļaunums gan konkrētos rakursos neizpalika - uz mani gaidošs gids kadrā, jo es pie šprices tieku tad, kad kadrs ir brīvs no samojoba. Atliek vien operēt ar gida pozīciju kadrā, vai arī gaidīt, kad kāds no savējiem pieiet tam priekšā, radot papildus pievienoto vērtību kadram. Attiecīgi, kamēr geji paspēj simts gidu atbalstītas bildes, es paspēju labi, ja divas, kamēr gidi uz mani neapmierināti gaida. Un viss šo slimnieku dēļ.

Kafejnīca Pripete
Tas ir pirmais objekts, kurā sajutu bradāšanas silto vaigu sev apkārt. Kamēr grupa lejā čikinājās pie ostas peļķē, es ielavījos ēkā un fočēju vitrāžas no iekšpuses un, gāzētā ūdens automātus pie fasādes. Neviena netraucēts. Savā nodabā. Ar Postu! Nais!

Kontroles dozimetri
Pasākuma noslēdzošā odziņa - dokumentālajā Предупреждение redzētie pilna auguma kontroles aparāti. Iekāpj iekšā tādā kā padomju bērnu RTG aparātā - rokas jāpieliek pie speciāliem laukumiem sānos, un tad tevi automātika nomēra. Ja viss OK, iedegas lampiņa ar uzrakstu Чисто. Ja kāds cits rezultāts - blakus stāvošais kontrolieris pavēl: drēbes un zeltlietas nost, piešķirsim dušu un krāsnis...
Jau skatoties šo doķeni es iefanoju par šo verķi, un cik ļoti tas atgādina RTG aparātu no bērnības, kurā iekšā mūžīgi bija gan bezala auksti, gan silti. Auksti, loģiski, jo metāla konstrukcija atsegtam bērna augumam. Bet silti, jo aparātā vienmēr atradās gumijas pīlīte vai cita mantiņa! Verķis tad ar liftiņu cēla bērnus līdz vajadzīgajam augstumam, un tad veica rentgena uzņēmumu. Bet te - pašam opcija lietot šo līdzīgo mērinstrumentu, kas izcelts no filmas :)

Tā, ka jā. Pareizo sajūtu var noķert tikai tad, kad viens aizšmauc kaut kur iekšā. Prom no grupas. Viss pārējais ir vajāšana aiz rociņas ar lielākiem vai mazākiem WOW elementiem. Un, kā jau minēts, lai no tā izvairītos, jādodas darba dienā. Un vēlams es nez, uz dienām 4, paliekot lokālā viesnīcā, katru dienu apgūstot konkrētu sektoru. Tas, vai arī piekopjama tīra Stalkerošana ar ievērojamu radiācijas ekspozīciju un sekojošu absorbciju, kurai pretim saņemsi to vienīgo, pareizo metodi. Īsto notikuma garšu.
Bet, ja legāli un ar nopietnāko foto domu - visas fotografēšanas laikā kā jau nepastarpināti no iepriekš rakstītā novērojams, aktīvi nicināju tūristus. Tajā pašā laikā es pilnīgi pieļauju, ka uz mums no kāda jumta skatījās nelegālie stalkeri, kas bez steigas, par velti un ar baudu nicināja arī tos tūristus, kas no objekta centās pārnest arī ko glītāku par selfijiem - nicināja mūs, trīs konstanti no grupas atpaliekošos cilvēkus ar spogulenēm. Un droši vien, ka pareizi darīja, ka nicināja. Kā teica Posts - es arī nicinātu.


Radioaktīvie 50mm
Pēc otrās atsēdētās nakts būsiņā, kad sēžas muskulis jau galēji protestē un uz streiku sakoļījis arī ceļus un muguru, atgriežamies mājās. Nolēmu ar dozimetru pāriet pāri ekipējumam. Ja nu kas. Drošībai. Opā! Staro mans Zuiko 50mm 1.4 objektīvs! Johaidī, tīri labi staro - uz saviem 6 mikrozīvertiem! Puteklis uz stikla? Nopūšu objektīvu ar pumpja palīdzību laukā. Mēru - bez izmaiņām! Hmm, paņēmu Makgaivereni jeb Rape-tape, pārgāju ar to pāri objektīvam, lai pielīp visa šīze klāt. Mēru skoču un stiklu - bez izmaiņām. Viens klusē, otrs brēc. Značit diez vai putekļi. Tad atcerējos, ka vecai optikai mēdza lietot radioaktīvus elementus stikla dzidrināšanai. Un kā tad, 5s netā un šis objektīvs ir zināms starotājs Alfa diapazonā. Ko darīt? Nu, neko. Tā kā tās ir zemās enerģijas Alfa daļiņas, var neraizēties, jo tās aiztur uzskrūvētais CPL un āda. Un, kamēr nebāž to acīs, mutē vai dirsā, vai neiet gulēt ar šo optiku, viss būs kārtībā, jo eksponēties no šī sanāk ļoti maz vai necik. Starojums jau no 10cm attāluma ir niecīgs. Un tā tikai sakritība, ka nodomāju, ka esmu pārvedis zarazu no Pripetes. Objektīva īpatnība, nevis mana neuzmanība. Tehnika un apģērbs tīri, Rudais mežs nav pārvests uz mājām. Tikai pilns maks ar Gvinām un 2.5 filmiņas ar Zonu… Un sajustais uz savas ādas, ko neviena dokumentālā nespēj pārraidīt.

Foto? Dipu vakarā un pēc tam netā [fofa]
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3159
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Černobiļa, 2016

Postby Disfigurator » 04 Oct 2016, 23:28

Ā. Saņemtā deva? ~19 Mikrozīverti kādās 9 stundās.
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3159
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Černobiļa, 2016

Postby traktors » 04 Oct 2016, 23:36

Paskaidrojums, norma Rīgā 3-4 pa 30h :)
dienas DEVA, it kā skaitoties līdz 10 mikrozīvertiem dienā (24h)
Tātad, pa lielam, esi saķēris dubulto devu, bet līdz kādiem 50 nevajadzētu būt jūtamām sekām.
User avatar
traktors
 
Posts: 1228
Joined: 29 Sep 2011, 17:56

Re: Černobiļa, 2016

Postby telefontubbie » 05 Oct 2016, 00:02

Tā nu tas ir, par legālajām ekskursijām forši maksāt tikai tad,ja tu zini,ka nebūs priekšā bars ar cilvēkiem. Nosit atmosfēru un apetīti fočēt [emo]

Ak jā, tā selfij-ceļotāj kultūra,tos kretīniskos selfijus taisa arī Aušvicē un arī Parīzes tuneļos pie skeletgalvām.

Pripetes kaķīši, ļoti gribās redzēt bildes ar zvēriņiem! :) Un vispār pats fotogaršīgākais laiks, rudens. Lasot radās lomka kaut kur aizbraukt. Uz ārzemēm. Bet ne pa 250 eiro.:D
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2271
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: Černobiļa, 2016

Postby Disfigurator » 05 Oct 2016, 08:47

Cena īstenībā OK, tikai samojobu radītā devalvācija jāierēķina.

Par minēto dozu runājot - krūšu rentgens ir daudz niknāks par dienu Černobiļā.
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3159
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Černobiļa, 2016

Postby traktors » 05 Oct 2016, 09:19

Ja var ticēt, krūšu rentgens bija kaut kādi 10-15% no gada devas. Atkarīgs no aparāta utt.
Bet apgalvot nevaru - neesmu radiācijas boss.
User avatar
traktors
 
Posts: 1228
Joined: 29 Sep 2011, 17:56

Re: Černobiļa, 2016

Postby telefontubbie » 05 Oct 2016, 09:23

Ošņājāt arī kaut ko? :D
Image
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2271
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: Černobiļa, 2016

Postby Disfigurator » 05 Oct 2016, 10:35

O, jā - baudkāri vairākas reizes iešņaucām apšaubāmas vielas no filmiņu konteineriem, radioaktīvā kausa rudeni un atompirdienus no junkfood atpakaļcelā : D Kāds iešņauca ko citu. Ar habāru gan švakrāk - uz Ukrainas robežas skaidri bija rakstīts, ka Habāru uz robežas nedrīkst [fofa] [emo] :D

Un reku fēcītī ašais video, kā staro mans smukais objektīvs.

Tāpat līdzi bija paņemti CA dozimetri - tie, kas līdzīgi pildspalvām. Bija nokalibrēti uz nulli, bet neko interesantu nesamērīja. Ir divi varianti, kā to skaidrot:
1) varbūt nemēra vairs pēc 30 gadiem - nav brīnums. Diegam, vadoties pēc šī kalkulatora, vajadzēja atrasties starp 10 un 20, bet tas visos trijos manos dozimetros nebija pat īsti izkustējusies nu nulles.
2) variants, kura patiesību nezinu, jo neesmu pētījis, ir, ka pamatā Černobiļa staro Alfa daļiņās, kuras aptur jau apģērbs un āda, nemaz nerunājot par kabatā esošā dozimetra alumīnija korpusu, kuram radiācijai jātiek cauri, lai to reģistrētu. Ja tā, tad loģiski, ka mūsdienu aparāti ir gana jutīgi un funkcionāli advancēti, lai nomērītu Alfu, bet padomju verķis gaida niknos dēmonus - Beta un Gamma radiāciju, kas arī labāk ilustrētu reālo saņemto kaitīgumu miesā. Līdzīgi kā lielie padomju geigera skaitītāji - lai skaitītu Alfu, zondes gals bija jāatsedz, pagriežot aizsargcilindru atvērtā pozīcijā. Attiecīgi arī šo geigeru avots staro tikai Alfā, kas bioloģijai mazāk bīstams, jo zema potence šim.

Kaut gan, izskatās, ka otro variantu var izslēgt - Zonā pamatā ir Cēzijs-137. Tas sabrūk tieši niknajos diapazonos
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3159
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Next

Return to Civilie objekti

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest