Pārdomu tunelis

Čekas maisi par bradājumiem un ar tiem saistītām apziņas plūsmām

Pārdomu tunelis

Postby Spam » 02 Jan 2013, 13:48

Sākumā man šķita, ka kaut kas palēnām pazūd, bet es negribēju ticēt. Sarunas ar vairākiem bradātājiem pārliecināja, ka šķiet ne tikai man vienīgajam...

Neaktivizēts ķīmiskais gaismeklis ir kā solījums. Ūdeņraža peroksīdā peld plāna stikla ampula ar TCPO un luminoforu... Ampulai ar klusu krakšķi saplīstot sākas ķīmiska reakcija un uz siltumtrases caurulēm izlīst zaļa gaisma. Klikšķis, un hedlaits izsviež spēcīgu baltas gaismas staru. Uz gaismas kūli vienmēr esmu paļāvies. Tas ievedis mani visdziļākajā pazemē, piedalījies manas dzīves interesantākajos notikumos un droši izvedis mani virszemē. Var teikt, ka mēs – hedlaits un es – skatāmies uz lietām no viena skatpunkta, he.
Betona sienā ir caurums, no kura izlokās resna caurule. Caurule ir taisna, tātad sanāk, ka tā iztaisnojas no cauruma betonā? Iesviežu uzkabi caurumā un ierāpjos arī pats. Savācot uzkabi, pie kuras spīd ķīmiskais ziemassvētktārpiņš, hedlaits nodziest. Tagad viņš tā dara katrā atbildīgākā brīdī. Lai kritiskā situācijā nepaliktu bez gaismas, man ir zaļais, auksti spīdošais šķidrums silikona caurulītē. Nospiežot slēdzi lukturis atkal iedegas – kas zina, uz cik ilgu laiku šoreiz. Cik tālu var redzēt, eja ir taisna. Pārslēdzu lukturi tumšākā režīmā, noguļos uz stiklauduma, kurā ietīta caurule un sāku līst uz priekšu.
Caurulē dobji atbalsojas cita laika noskaņa. Lukturis nodziest un es to neieslēdzu. Ir okei arī spīguļa zaļajā gaismā – dažus metrus uz priekšu var redzēt.

Tumsā atdzīvojas pirms gadiem piedzīvotais: objekta ISKRA-535 ventilācijas blokā starp pelēku cauruļu midzeņiem un jaudīgiem ventilatoru motoriem, spīdinādami vārgas LED gaismiņas staigā Vikings, Spams, Mika, Ģirtovičs, Dinamīts un citi. Uz katra soļa kas jauns, aiz katrām durvīm noslēpums. Sienās lūkas uz nodalījumiem, ejām, rezervuāriem...
Līšana uz vēdera ir diezgan grūta padarīšana, īpaši jau ja esi ģērbies himzā un kļūst karsti. Sasvīst nedrīkst, tāpēc apguļos atvilkt elpu un galvu nolieku uz cimda: negribu stiklauduma drumslas ar izolācijas lenti plēst ārā no sejas.
Toreiz bijām citādāki. Ideālisti, zaļi bradātāji bez nopietna priekšstata par pazemes valstības apmēriem tepat mūsu Rīgā, mēs ar lielu entuziasmu meklējām jaunus un jaunus objektus, apskatījām tos kā viesi un aizgājām ar pārliecību, ka arī pēc mums tie desmitiem gadu snaudīs mierā, pamostoties vien tad, kad kāds ziņkārīgs pirksts nospiedīs trīsfāzu palaidēja melno slēdzi un klusumu uz brīdi pārtrauks kilovatu motoru rēciens ventilācijā.
Lienot tālāk redzu, ka siena attālinās no manis. Pieliecies sāniski eju gar cauruli, bet sajūta ir vēl klaustrofobiskāka. Laikam jau nedabiskais iešanas veids un pieliekšanās pie vainas.
Gāja laiks un mēs uzmeklējām arvien sarežģītākus objektus un zaudējām arvien vairāk ideālu. Daži no tiem bija apzinīguma rezultāts, citi vienkārši muļķīgi, bet izzūdot vecajiem objektiem, mainījās mūsu priekšstati par dažām lietām. Var jau būt, ka kādreiz ūdens caurules bija zaļākas, bet man šķiet, ka sākot habārīt gadžetus, mēs pazaudējām daļu no šī pasākuma romantikas. Tās vietā nāca saglabāšanas gars un tad gandrīz gadu visi pasākumi bija habradājumi. Gan milzīgas mugursomas ar reaģentiem no urlu dēļ tolaik ātri kūstošās Laboratorijas, gan kastu kastes ar reģeneratoriem, aizsargtērpiem un CA elektroniku no metālzagļu izpostītās RRR patvertnes, gan veseli patvertņu mezgli tika operatīvi un pārdomāti ierauti nāsīs nolūkā saglabāt pēdējo sabrukušās impērijas mantojumu. Habradājumi kļuva arvien episkāki, līdz pārvērtās par rutīnu.
„Rīt braucam izhabārīt Rēzeknes rezerves vadības punktu. Ar īpašniekiem viss sarunāts. Piedalies?”
„Ko? Kāpēc tu uzreiz neteici, ka dodamies izbrist Salaspils kodolreaktoru!?”
„Pie dzelzceļa stāv vaļā CA noliktava un tiek izvazāta. Braucam šovakar ar busu pēc savas pīrāga daļas?”
Un tā tālāk. Shēma konstanti viena: atbraucam, sapakojam, iekraujam, aizbraucam.
Derētu izslaucīt respiratoru, jo paceļot galvu kondensāts līst uz zoda un tas kretinē. Paspīdinu lukturi atpakaļ: aiz manis gaisā palikusi stiklašķiedras un betona putekļu sliede. Es esmu diezgan liels objekts priekš šī tuneļa šķērsgriezuma laukuma, tādēļ pārvietojoties rodas gaisa virpuļi, kas saceļ kājās putekļus. Lēni paeju metrus piecus uz priekšu un tīrā gaisā noņemu un izslauku respiratoru. Smaržo pēc mitra betona un žurkām. Pie griestiem un sienām ir rūsas pēdas.
Reiz uzzināju, ka viens bradātājs teicis, ka laikam savu būšot atbradājis. Es nezināju – ticēt vai neticēt, ka cilvēks tiešām bradāšanu metīs pie malas. Pēc laika viņš bija atpakaļ un bija tas pats vecais labais bridējs, kas senāk. Bet ja es tagad no tuneļa paskatos atpakaļ – cik sen ar viņu pēdējo reizi kaut kur iebridām? Viņš vairs nav teicis, ka savu būtu atbradājis. Viņš vienkārši ir kļuvis citādāks. Un šķiet vīlies. Droši vien cilvēkos, bet varbūt netikai. Kāds cits no vecajiem biedriem teica: „Es vairs neesmu trū bridējs. Esmu vairāk epizodiskais bridējs”. Vēl kāds nāk uz bradājumu nevis objekta, bet cilvēku dēļ, un tikai. Bet citi uz aicinājuma signālu atsaucas ar tekstiem par nogurumu, vajadzību izgulēties un darbiem. Mēs visi reiz bijām jauni un skaisti, bet tagad gribam izgulēties, jo rīt ir darba diena. Un kāds vienkārši saka, ka esam pieauguši.
Reizumis nodziestošais stars slīd pa betona sienām un ķer aiz astes mitrenes. Pa lūku virs galvas iespīd atstarota laternas gaisma. Guļu un veros sarkanajās pilsētas nakts debesīs.
Galu galā mēs izklīdīsim kur kurais un post-apo forums kļūs tik pat tukšs kā digeru forums, bet pēc mums nāks jauni bradātāji. Viņi arī atradīs Rīgas auduma pazemi, arī jūsmos par lielo patvertni un kolektēs savas pirmās gāzmaskas, un priecāsies cik daudz šajā vietā vēl palicis pagātnes, tāpat kā mēs priecājāmies, kad Auduma patvertne bija vēl pavisam citādāka, nekā tā ir tagad.
Sāk krist retas lietus lāses. Sinoptiķi var teikt ko grib, bet es jau nu zinu, ka tur raud ķīmiskajā karā bojā gājušie, tie, kuri nepaspēja novilkt gāzmaskas. Noņemu respiratoru un pa kādai pilei sāk krist uz sejas, bet daža iekrīt himzas kapucē un ar skaļu troksni ietriecas gumijas audumā pie auss.
Varbūt rutīna ir tā, kas bradātāju padara par nebradātāju? Viegli pieejamie objekti izpētīti, grūti pieejamie objekti izpētīti, palikuši hardcore objekti un tie, kuru nav tīmeklī, kuri ir jāmeklē uz vietas cilājot vākus un čekojot caurumus pagrabu sienās... Cilvēks izvēlas vieglāko ceļu un iet uz jau zināmajām vietām līdz apnīk, un tad skatās pēc kaut kā jauna un aizraujoša... Varbūt pārāk reti parādās jauni, vilinoši objekti? Un man jāpaspēj uz pēdējo transportu lai izgulētos, jo rīt ir darbadiena...
Zaļā gaisma uz pleca kontrastē ar sārtajām debesīm. Spīdošs ķīmiskais gaismeklis ir kā naktstauriņš, ap kuru tumsa sabiezē. Pēc dažām stundām tas būs pateicis visu, kas tam sakāms un nodzisīs. Izdedzis ķīmiskais gaismeklis ir puscaurspīdīga caurulīte ar eļļainu šķidrumu un stikla lauskām iekšā.
Let`s play Global thermonuclear war.
User avatar
Spam
Pelēkā kanalizācijas žurka
 
Posts: 2419
Joined: 15 Aug 2010, 10:33
Location: Pazeme

Re: Pārdomu tunelis

Postby Disfigurator » 02 Jan 2013, 14:16

Garšains raksts it is ar elegantu struktūru! Image

Ja jau jautājumi daudzi saperināti, gribas arī padiskutēt. Subjektīvi, tātad, sakārtots pēc gravitācijas:

1) 08:00-17:00 darba diena, kas noteikti diezgan vardarbīgi nogalē vēlmi iziet nogurušam tajā slapjdraņķī ārā;
2) Fotogrāfija. Bradāšanas subjektīvā izpratne, neatņemama sastāvdaļa. Nav smuka objekta smukās gaismās - nav bradājuma! Tā tas ir daudzos gadījumos. Pamatīgi ierobežojošs faktors, kas atstāj tikai dažus UE žanrus un dažu avantūru ar simtunvienugaismupazemē;
3) Ja vēl bridējkompānija pajūk un dzīvesbiedram īsti neinteresē;
4) Hobiju konkurence. Beigu galā pēc darba dienas jāpaspēj atpūsties, laist haļavu, uzspēlēt PS3, nolūrēt kādu filmu, pabraukt ar velo;
5) Habārs? Jā, RRR bija episki. Bet labprāt es RRR ieklīstu šobaltdien ar savu vienīgo darbojošos DP-5A un ekrānu uz savas sirdsapziņas, kurš nu n-to pārvākšanās darbu rezultātā ir kļuvis par līķautu. Tā teikt, jā - habārbradājumos galīgi nevelk piedalīties. Uz objektiem gribas iet tīri prieka un fotogrāfijas pēc. Nevis vēl strādāt pēc darba dienas : P

Re, ku daudz atmazkas salasīju :/
Bet nu, UElomkas jau nekur nepazūd. Sarūk nodarbei atlicināmais laiks uz pieaugošā vecuma īgnuma rēķina, kurš rodas, kad saproti, ka rēķini paši sevi nemaksās.

Tātad, lai es rīt ietu bradāt, man vajag saulainu nedarbadienu bez darba rītdienā kādā skaistā, vēlams Industriālā vai avangardā objektā. Reāli? Varbūt jaunais dzīvesvietas rajons ko labu atvēlēs savu termināļu apkaimē...

Bet postāpisti lai nevaid miruši. Tas, ka retāk bradā, nenozīmē, ka forums atmirs. Vismaz manā planētā. Mēdzu būt ilgtermiņa klients visādām vietnēm : D Galvenais ir ieguldīt pa laikam šo-to. Kādu aprakstu, kādu foto, kādu burgerismu. Un tad jau viss bumbās [fofa]
User avatar
Disfigurator
 
Posts: 3357
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Pārdomu tunelis

Postby telefontubbie » 02 Jan 2013, 17:10

Ļoti līdzīgs "Pārdomu tunelis" bija man un cālim uz Andrejsalas jumta.
Ivo vēl atķeksēja nu tiiiik tipiskas atmazkas..Yeah! Bet agri vai vēlu kāds kaut kur aizbrien un tad atkal tik sulīgi papļāpāt "ō,redzēji tajā objektā to un to, derētu ielīst vēl tur un tur" :)
Un tieši tā ,kā Ivo minēja
Bet nu, UElomkas jau nekur nepazūd.
....tad kad gribas bradāt, iesi vai nu viens ,vai nu aizvilksies crazy kompānijā, kas piemēram, vispār ar to nav nodarbojušies, jo būs vienalga, ka tikai nokļūsti objektā.
varbūt rutīna ir tā, kas bradātāju padara par nebradātāju?

Rutīnas vietā labpatiktos likt vietā vārdu slinkums, jo piemēram, ja rodas kāda realizējama ideja, objekti un tas, pēc kāda principa tos izvēlas apmeklēt ,pilnībā mainās un tie paveras pilnīgi savādāki. Nav vairs "es te biju, vairs nav interesanti/neder".
Lielākā daļa no mums bradā galvenokārt Rīgā, jo ērti sasniedzami objekti. Āber...nedēļu nogalēs taču var stopēt un izmantot koučsērfingu ,kā rezultātā vienīgais par ko apmeklējot objektus citās pilsētās jāmaxā, ir rijamais. Gdģe probļemi??? :D Aizbraucot uz Jelgavu,Ventspili, Liepāju, Daugavpili un visādām ērti sasniedzamām čuhņām žoklis atkaras no objektu skaistuma un kvantuma. Bradāt vienmēr ir ko, mainās tikai paradumi.

1) 08:00-17:00 darba diena, kas noteikti diezgan vardarbīgi nogalē vēlmi iziet nogurušam tajā slapjdraņķī ārā;

Ziemā noteikti. Pavasarī un vasarā līdz rudenim, kad griež pulksteņus , pievakares ap 19:00 - 21:30 laiks ir pats,pats labumiņš...Kur nu vēl siltās naktis, kad dzelzceļš kauc un visādi pidari neskatās, kas lien pāri sētām ^^

4) Hobiju konkurence. Beigu galā pēc darba dienas jāpaspēj atpūsties, laist haļavu, uzspēlēt PS3, nolūrēt kādu filmu, pabraukt ar velo;


Hōbijus tāpat liela daļa mēdz apvienot. Velo UE, Foto, šaudīšanās, geocachings un daudz kas cits..

3) Ja vēl bridējkompānija pajūk un dzīvesbiedram īsti neinteresē;

Visstulbākā atmazka. Ja vajag kompāniju, sameklēt ir vairāk nekā elementāri.
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2427
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: Pārdomu tunelis

Postby Disfigurator » 02 Jan 2013, 17:28

Eu, nepiekasies manām atmazkām :D

Mika wrote:Āber...nedēļu nogalēs taču var stopēt un izmantot koučsērfingu

Nooooo. Mana ūbernegatīvā pieredze ar stopēšanu un neērtjušanās random kompānijās pie netrū cilvēkiem šo pilnīgi liedz. Tad labāk kā cilvēks - sakrāj piķi autobusam/degvielai un ar komfortu like a sir, vai atvaļinājumā mauc ar velo tos dažsimt km.

Piespermots koučsērfings svešumā?
Image
User avatar
Disfigurator
 
Posts: 3357
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Pārdomu tunelis

Postby kaps » 02 Jan 2013, 18:47

''Mēs visi reiz bijām jauni un skaisti, bet tagad'' ...tikai skaisti! [irok]
‡ ‡ ‡
User avatar
kaps
 
Posts: 196
Joined: 12 Oct 2010, 02:25
Location: Rīga

Re: Pārdomu tunelis

Postby Spam » 02 Jan 2013, 19:02

Par koučsērfingu un stopošanu domāju līdzīgi kā Disfigurātors. Tad jau labāk kājām vai ar autobusu un gulēt sazin kur. Nejūtos es labi svešās mājās un svešās kompānijās.
Par kompānijas trūkumu nepiekrītu. Tam jau domāts šis forums, lai sameklētu bandubiedrus.
Let`s play Global thermonuclear war.
User avatar
Spam
Pelēkā kanalizācijas žurka
 
Posts: 2419
Joined: 15 Aug 2010, 10:33
Location: Pazeme

Re: Pārdomu tunelis

Postby Disfigurator » 02 Jan 2013, 22:57

Aha, bet nu, ir jau arī gadījumi, kad to kompāniju vienkārši NEVAR nokomplektēt. Cits slims, citam mīkstais uz objektu, cita neiekarst no kādas konkrētas darāmās idejas, tad neder diena, laiks, laikapstākļi. Daudz mainīgo.

Bet nu, šajā nednogalē es būtu gatavs pamocīt kādu diafilmu.
User avatar
Disfigurator
 
Posts: 3357
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Pārdomu tunelis

Postby telefontubbie » 03 Jan 2013, 09:01

Nu lab, man atkal vienīgā nakts māju meklēšana bija pozitīva (kad sen atpakaļ devos uz Liepāju bradāties). Toreiz naktsmājas piedāvāja dmd no ankha (kas audzē Madagaskaras prusakus un vicinās ar poi [AAA] ).
Un svešas kompānijas - tiešām jūs esat TIK antisociāli? :D Kaut kā neliekas, jo jums tak redzesloks ir Klusā okeāna plašumā, kas attiecīgi neliedz iespējas atrast sarunu tēmu ar jebkuru par jebko. :) Ja nakts mājas sameklētas pilnīgi randomā, pēc nobradātās dienas nav baigi jāpļāpā un jātusē, var likt lādēt telefonu un līst guļammaisā, jo vnk nav spēka neko citu izdarīt :D
Tad jau laikam tāds rezumē izvelkams - ka sauja cilvēku bradā, jo ir cilvēkfaktors. Nav cilvēkfaktors, nav komforts, sliktākajā gadījumā nav bradājuma vispār. Sūdīgi jums! :D

Un tā kā iepriekšējo rakstīju no skolas datora pirms eksāmena (lol, kad atver netu, pie visapmeklētākajām lapām vismaz trijos datoros tagad ir post-apo.lv :D) , nepaspēju uzrakstīt par šo..
2) Fotogrāfija. Bradāšanas subjektīvā izpratne, neatņemama sastāvdaļa. Nav smuka objekta smukās gaismās - nav bradājuma! Tā tas ir daudzos gadījumos. Pamatīgi ierobežojošs faktors, kas atstāj tikai dažus UE žanrus un dažu avantūru ar simtunvienugaismupazemē;

Ou jēsss,ļoti labi zinu to sajūtu, kad ārā jau ir pārāk nedraudzīgi gaismas apstākļi (piemēram, 12:00 dienā, vai tad ja ir tumšais diennakts laiks vietā, kas izskatās naisīgi tikai diennakts gaišajā laikā un otrādi) [FFFUUU], objektā sanāk uzkavēties krietni vien mazāku laiku vai "ēēēē, labāk citreiz?" ! Un ko tad darīt tiem, kam patīk fočēt, bet vienkārši nav fočiks pa rokai/somā līdzi? Ies taču tāpat, bubuubu! [kulaks]
Fotogrāfijai ir labu labā medaļas otrā puse. Ar fočiku esi spējīgs laisties ellē ratā uz kaut kādu random vietu pat nezinot, vai tur vispār ir kaut kas bradājams vai nav...tu vienkārši ej un jūties labi, kad fotoaparāts ir līdzi un nezini, ko ieraudzīsi, ir tāda sajūta, ka tu kaut ko bez maz vai medī, pat ja tas nav objekts.Vienkārši kaut kas smuks vai kāds prikolīgs kadrs pa ceļam. Fotopastaigas ir laba lieta, jo tad vismaz var sabliezt n-tās diezgan UE-related urbānās vides bildītes vai awesome lauku pamestības bildes ar putekļainajiem grantētajiem ceļiem, kas aiziet tālumā ^ ^

Tātad, lai es rīt ietu bradāt, man vajag saulainu nedarbadienu bez darba rītdienā kādā skaistā, vēlams Industriālā vai avangardā objektā. Reāli? Varbūt jaunais dzīvesvietas rajons ko labu atvēlēs savu termināļu apkaimē...

Kur tie laiki, kad visi pēc darba dienas metās bradāt cauras naktis :D Vai tiešām darbs uzdzen tik lielu negribēšanu/nespēju kkur doties? Ok, ja atrasts darbs, kurā izliec sevi garīgā ziņā dienas laikā, tad tas ir pilnīgi saprotami vai ja pārāk atbildīgs darbs, kur viena kļūda aiziet pa pieskari kaut kam lielam..
Dzīves vietas/darba rajons...vot!!! Tas iespaido diezgan pamatīgi, tikai ikdienas steigā par to īsti neaizdomājamies(es tevi mazlietiņ apskaužu,ja pa ceļam uz darbu vari veltīt skatus ostas termināļiem un klausīties kaijās^^). Ja es nedzīvotu erm, istabā no kuras paveras skats uz pamestu skaistu rūpnīcu (neizbradātu pagaidām! [AAA] ) un visu laiku nedzirdētu dzelzceļa dunēšanu, tad retāk iedomātos par to, cik forši būtu kaut kur aiziet pabradāt. :) Par ceļu uz darba vietu vispār nerunājot, kas ir prieks un līksme (dzelzceļš, porcelāns, tilta dunoņa). Ir vairāk nekā forši ja pēc darba labā laikā vai pirms var iziet pastaigā, kur būtu miers, klusums, bet pilnai laimei - kaut kas UE-related :D

Bet postāpisti lai nevaid miruši. Tas, ka retāk bradā, nenozīmē, ka forums atmirs.

Forumā arī informatīvā plūsma samazinājsuies pamatīgi. Galu galā daudzi no mums tiekas diendienā vai dzīvo kopā, kas attiecīgi, nomīnuso vajadzību vispār ko uzrakstīt šeit, jo viss jau atrādīts un pastāstīts eye-to-eye. Pat ja tiek bradāts dafiga, informācija var vienkārši arī nenonākt vispār nekur, pat ne twitterī (kur ir princips "skat, skat!"), kur "sēž" saujiņa bradātāju.
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2427
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: Pārdomu tunelis

Postby Disfigurator » 03 Jan 2013, 10:20

Ostas termināļi: check (smird gan pēc vella pēc naftas, smaržo pēc koka);
Kaijas: check;
Pamesti objekti ostas teritorijās: check. Pieejamība ostai gan ir pavisam cits jautājums. Riskants.
Pa logu redz: citas kastīšmājas un urālus.

Vajadzētu sākt ar to slimnīcu. Bērnudārzu nesanāk - rotā šamējā fasādi mirgojoša sarkana lampiņa.

telefontubbie wrote:Un svešas kompānijas - tiešām jūs esat TIK antisociāli? :D Kaut kā neliekas, jo jums tak redzesloks ir Klusā okeāna plašumā, kas attiecīgi neliedz iespējas atrast sarunu tēmu ar jebkuru par jebko. :)

Diezgan, jā - esmu visnotaļ asociāls - nemeklēju jaunas pazīšanās katru mēnesi un īpaši neuzturu kontaktus pat ar ģimeni. Svešu cilvēku kompānija man šķitīs interesanta vien tad, ja kaut kas būs kreftīgi kopīgs vai barā būs vismaz viena smuka meitene un kopienā dominēs attiecīgas novirzes uz gaļu, puvekļiem, dekadenci un citām stipri intelektuālām tēmām [hz] [oligarhs]
User avatar
Disfigurator
 
Posts: 3357
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Pārdomu tunelis

Postby Spam » 03 Jan 2013, 15:02

Aha, esam antisociāli. Pat ja zinu, ka tie būs sakarīgi cilvēki, man kaut kā nevelk veidot jaunas pazīšanās. Kad tomēr velk, tad ar jaunajiem bridējiem iepazīstos tieši objektā. Es neesmu no tiem, kam kompānijas trūkums traucētu brist. Parasti ir otrādi: dzīvojot bridējmidzenī kontaktēšanās ar sugasbrāļiem ir līdz kaklam un gribas bradāt vienam, pārdomāt lietas un sakārtot domas.
Let`s play Global thermonuclear war.
User avatar
Spam
Pelēkā kanalizācijas žurka
 
Posts: 2419
Joined: 15 Aug 2010, 10:33
Location: Pazeme


Return to ВЧК - КГБ

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest

cron