UE sapņi

Čekas maisi par bradājumiem un ar tiem saistītām apziņas plūsmām

Re: UE sapņi

Postby darznieks » 21 Aug 2014, 11:19

šonakt visa starpā staigājot pa post- apo rīgu novērtēju gaisa dārzus kas bij ierīkoti uz vanšu tilta torņa.
šķiet ka tur audzēja tomātus.
User avatar
darznieks
Galvenais sviestnieks
 
Posts: 1458
Joined: 17 Aug 2010, 12:52

Re: UE sapņi

Postby inmno » 21 Aug 2014, 18:34

Image

okkk....
fano par celtnēm, kurās iesakņojusies daba.
User avatar
inmno
 
Posts: 254
Joined: 01 Aug 2013, 14:04
Location: Rīga

Re: UE sapņi

Postby Disfigurator » 22 Feb 2015, 12:23

Nebiju piefiksējis šādu bildi - ģeniāla : D

Šīs nakts filozofiskais bradājums:

Biju ierīkojis tādu kā Tallin veida pasēdētuvi kāda Ģertrūdes ielas nama pagrabā, kurā sasēdēju ar uzticamiem cilvēkiem. Pagrabs izrādījās krietni interesants gan arhitektoniski, gan ar to, ka tā ejas caurvij šķietami tuvākos namus un apkārtni, līdz ar ko tur samērā bieži iegriezos - lai baudītu seno, pamesto un mītisko.
Lai tematiski izgaismotu šo daiļumu, pie velvēm biju piestiprinājis lāpveida svečturus, kuros sveces dedzu tikai īpašākos notikumos, riskējot caur tuvējo puspagraba logu. 

Tā, reiz ejot prom no kāda pasākuma, nopūtu sveces un devos mājās. Skaidri zinu, ka nopūtu tās. Taču, nākot nākamajā reizē, skatos, ka viena no tām deg! 
Devos iekšā ar Annu, un priekšā izlien īpašnieki, tērpušies tādos kā Drakula tērpos - spīdīgi melnos apmetņos ar sarkanu oderi. Nobrīnījos par to un tāpat pieņēmu, ka būs jāklausās lekciju par nelikumīgu uzturēšanos īpašumā un ugunsdrošību, lai gan sveci biju nopūtis(!) šajā masīvajā ķieģeļu pagrabā, kur neko degošu īsti neatrast, nelietojot termītu. 

Lekcijas vietā abi kungi izteicās: šiem esot padomā atrakcijas, kuras piedāvāt. Jāizvēlas - vai vairāk bail no nāves, vai augstuma. Tikai pēc izvēles tiktu atklātas detaļas. Annu izvēlas augstumu, es - nāvi. 
Tad arī tiek stāstīts, ka mums tiks dota iespēja aiziet aiz slēgtajām durvīm tālīna gaiteņa galā - sen to biju vēlējies, jo tā bija vienīgā nepieejamā pagraba daļa! 
Cilvēki komiskajos apmetņos stāsta, ka aiz tām ir pilnīgi tumšs gaitenis ar savādi grīdu - vienā palielā posmā sākoties smaga, neizskaidrojama brīvā kritiena sajūta. Tumsā. Nezinot, vai zem kājām tiešām kas ir. Un ik reizi šī sajūta sākas un beidzas citur. Cits tajā var pavadīt mirkli. Cits teju mūžību. Bet aiz tās sajūtas ir nozīmīga aka, par kuru detaļas īsti nesniedz - esot jāredz pašiem. Pašiem jāpiedzīvo arī kritiens cauri tumsai. 

Dodamies pa vienam un izturām. Aiz šī savādā gaiteņa no tumsas izpeld minētā aka, veidota no glīta un masīva akmens krāvuma. 

Apstājāmies pie tās. 

Pēkšņi, klusa vaida pavadījumā, no tās izšaujas un aizvijas skaista sievietes figūra - ēteriska, vijīga un gracioza. Dvēsele? 
Jā, tās esot dvēseles, kas sagaidījušas nākamo savas dzīves posmu. Stāvam un skatāmies vēl labu laiku, vērojot apliecinājumu pēckapa eksistencei tepat, Ģertrūdes ielas pagrabā. Vērojam. Stulbstam, mulstam, brīnāmies un vērojam. Neizpratnē. Bijībā un iespaidā. Tā vietā, lai mūs patriektu no īpašuma, mūs ieveda dziļāk, lai parādītu ko šādu - absolūti elitāru. Ko par to domāt, kā uzvesties, kā reaģēt? Kāpēc tieši mums?
User avatar
Disfigurator
 
Posts: 3359
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: UE sapņi

Postby telefontubbie » 09 May 2015, 13:41

"Post apo festivāls", tā saucas mans šīs nakts sapnis, dienas laikā iespaidojoties no sarunām par vasaras festivāliem un Joņeva "Jelgava 94".

Soļoju pa grantētu lauku ceļu un nonāku pie pamesta kolhoza kultūras nama, ko rotā metāla rotājums ar teātra maskām kā pie Epikūra dārza (tāds pastāv realitātē blakus Dailes teātrim).
Post-apo festivāls noritēja jau pilnā sparā, biju tur ieradusies diezgan nokavējusies. Burzmā redzēju vairāk neredzētas sejas nekā redzētas, daļa izbaudīja L.L.L. stila mūziku pie skatuves nelielā telpā, citi gaiteņos pulcējās grupās pa 2 , 4 un vairāk, risinot spraigas diskusijas no sērijas "tur bija tāds habārs!", izskatījās, ka darbība notiek tālā nākotnē, bet viss ir īsts un viss tiek runāts par tagadni, sajutos tā kā kaut kāds trīsdesmitgadīgais Joņevs, kurš ierodas metālfestā un jūtas kaut ko nokavējis.:D
Telpās bija pārāk karsts, tāpēc tiku mudināta uzlīst uz kultūras nama jumta. Uz jumta nebija tikt vienkārši, jo nebija trepes, vajadzēja kāpt pa kaut kādiem betona paneļiem. Un tur uz jumta spēlēja ģitāru tas čuvāks, kas sacerēja dziesmu "Paldies latiņam" un blakus bija daudz klausītāju. https://www.youtube.com/watch?v=15_8Rf-RwJ4
Trijos naktī notika pasākuma kulminācija, plašajās pļavās, kas pletās aiz kultūras nama pēkšņi parādījās miniatūri atombumbas sprādzieni ar visu triecienvilni, uz jumta sēdošie šāva pirotehniku. Tā kā apkārt sēdošie mani cienāja ar ļurbex, jutos diezgan piedzērusies un lāgā nesaprotu, kas notiek, kāpēc tāds haoss (kāpt lejā kur sprāga atombumbas nelikās prātīgi).
Pēc 5 min atbrauc kārtības sargi un lūko, kas par underground party sarīkots. Melnā busiņā tiek aizvesti tie, kas ir iedzēruši tā,ka streipuļo. Jūtu smagumu galvā un kājās, jūtos sasodīti piedzērusies, domāju, ka mani savāks un domāju "līdz policijas iecirknim padsmit kilometri, negribēsies no rīta soļot uz festivāla afterparty". Taču mani nesavāca,izrādījās, ka esmu vienkārši nogurusi. :D
Rītausmai pienākot, manīju, ka kultūras nams ir mazliet cietis no atombumbām, jo no griestiem bija nobiris apmetums un atdalījušās dažas starpsienas. Neviens no starpsienu krišanas necieta. Novilkusi kedas (vakar hokeja spēles laikā uz laukuma kāds nometa kedu), pa rasoto zāli devos dūmu un sašļiku virzienā. Kaut kādā grāvī daži meklēja artefaktus ar metāla detektoriem. Vēl kāds foruma biedrs man pa ceļam jautāja, kā lai dabū vienu grāmatu, jo es taču "rīt eju uz LNB" (kur šobrīd atrodos). :D
Viss beidzās ar to, ka atradu sašļikotājus un ballīte turpinājās. No rīta pamodos ļoti, ļoti, ĻOTI nogurusi, kā pēc īsta festivāla. [rock]
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2434
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: UE sapņi

Postby Disfigurator » 07 Jun 2017, 10:47

Mika, izklausās pēc uzrīkojama festa :D


No šīs nakts sapņa varētu sanākt kāda interlūde kādā ķinītī.

Atmosfēras settings - Koontz + Ļema Solaris. Norises vieta - slimnīca. Pievakare. Spīd savādi dūmakaina saule, kura, krītot miglai, iekrāso pilienus viltīgi zeltainā mirdzumā.

Ieeju slimnīcā, un kluss. Neviena nav. Apstaigāju pirmā stāva kabinetus - tukšs. Domāju, ka jāpaēta, kas augstāk notiek, bet liftam priekšā kods. Pēkšņi aiz stūra uzrodas apsargs, nosauc kodu, un pazūd. Nav.

Pamēģinu kodu, un braucu uz trešo stāvu, ar roku paverot lifta durvis, lai redzētu, vai lifts vispār kustas uz augšu. Jā, kustās - stāvi mainās, gaismiņas pazūd, parādās, pazūd. Lifts uzņem ātrumu.
Izkāpju trešajā, un te arī - kluss. Rodas savāda nospiestības sajūta. Gaiteņa galā pamanu mazu saldētaviņu. Atveru to - iekšā sasaldēti orgāni, plazma, donoru asinis. Savāda vieta gan šai "paciņai", nodomāju. Bet arī šeit personāla telpas tukšas.

Aizeju uz pacientu galu, paveru durvis - visi, VISI guļ ciešā miegā. Redzu māsiņu, kas pakritusi uz grīdas ar zāļu paplāti, un snauž. Konstatējot šo faktu, slimnīcas apgaismes automātika pāriet uz vakara režīmu - paliek spīdam tikai blāvas dežūrgaismiņas. Pa logu spīd iekšā sī savādi bronzainā gaisma. Esmu apjucis, un sāku modināt kādu no slimniekiem. Nemostas, par spīti tam, ka esmu vienkārši infekciju galā, un neviens te nav ne komā, ne apnarkots, ne tamlīdzīgi. Māsiņa arī nemostas.

Dodos modināt citus, citā palātiņā - bez rezultātiem.

Sāku pilnā metāla balsī vokalizēt, kāds tikai pagriežas uz sāniem. Konstatējis šo atbildi, kas tikpat varētu nebūt arī atbilde uz manis radīto stimulu, sāku skraidīt pa palātiņām, growlodams un šrīkodams, un pamazām visi tomēr ceļas. Uzbraucu uz piekto stāvu, kur īpaši smagie pacienti nez kāpēc dislocēti. Mani centieni pamodina nesen mirušo tēvu, un es nosaku: "Īpaši slimajiem gan nevajadzētu celties", un mēģinu nomierināt, un aizmidzināt, lai nebūtu jāpieredz šie dīvainie apstākļi.

Uz soliņa sēdēja pazīstama apmeklētāja. Sasveicinos, piesēdos blakus, mazliet apjucis, un nedaudz pamaigojos ar viņu, pievēršot taisni vai medicīnisku uzmanību krūtsgalam, pagaršojot to. Patīkams. Normāls. Stimulējošs. Viņa gan savādi apātiski sēž, it kā nemaz nemanītu, kas notiek ar telpu un viņu pašu. Atskārtu, ka viņa ir statiska. Konstatēju, ka nav laika tādām savādām muļķībām, kamēr manas acis redz tādas kvalitātes apkārt notiekošo. Sakārtoju jaunkundzi, un devos tālāk.

Tad turpinu apgaitu, secinādams, ka šis ir viens ģeniāls zagšanas plāns: palaiž miega gāzi/frekvenci/whatever, un, nevienam nenojaušot, "iepērcies", un dodies prom.
User avatar
Disfigurator
 
Posts: 3359
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: UE sapņi

Postby telefontubbie » 18 Sep 2019, 22:07

Šonakt sapnī redzēju līšanu uz Pasaules tirdzniecības centra jumta (jeb ex komunistiskās partijas LPSR centrālo mītni) kkur pie Ausekļa ielas. Ēka sapnī bij augstāka. Uz jumta bija vējš, līgojās elektrības kabeļi un mākoņi skrēja paātrināti. Bija random trokšņi, kas izklausījās pēc apšaudes un jumta segums, melnais bitumens,dažās vietās dzirksteļoja. Rokās bija laikam planšete un panorāmas vai tv3 ziņas-ka ka ostas apkārtnē un klusajā centrā notiek kaut kāds action un reportieri nāks tiešraidē filmēt notikuma vietu. Bija svarīgi laicīgi notīties,jo objekts bija gabdrīz kā kara zona. Skats bija burvīgs uz ostas pusi,kuģīši utt., līdz ar to daži biedri cītīgi fotografēja un ar vienu roku karājās metāla trepītēs. Bet atmosfēra bija nokaitēta un adrenalīna pilna.
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2434
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Previous

Return to ВЧК - КГБ

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 4 guests

cron