Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Foruma lietošanas noteikumi, diskleimeri, paziņojumi

Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby Spam » 30 Nov 2010, 21:12

Vai bradāt ir bīstami? Vai jūs pieķers apsargs? Vai jūs sakodīs pa teritoriju klaiņojoši suņi? Vai jūs saindēsieties ar bīstamām ķimikālijām? Vai jūs nositīsieties, ja uzkāpsiet novērošanas tornī? Vai pagrabā jums uzbruks narkomāni vai bezpajumtnieki?
Nē! Bradāt ir droši un 99% gadījumu lielākas briesmas jums draud ceļā uz bradājumu objektu, nekā pašā objektā. Nerunāsim par automašīnu jūru, kas pārpludina pilsētu un tamlīdzīgām bīstamām lietām, kas var sabraukt jūs kuru katru brīdi. Nereti kravas auto ved bīstamas kravas, vilcienu cisternās ir tūkstošiem tonnu viegli uzliesmojošu vielu, utt. Uz ceļa notiek remonts, lūkas uz kontrolakām ir atvērtas, un jūs tajās varat iekrist un gūt traumas, utt.
Jūs teiksiet - vaļējās lūkas ir apvilktas ar sarkanbaltu lenti, autovadītāji ir uzmanīgi, bet dzelzceļa cisternām tiek veikta regulāra tehniskā pārbaude, tāpēc jums nekas nedraud? Bet katru dienu neraugoties uz drošības pasākumiem, uz ielām un ceļiem iet bojā cilvēki. Katru dienu uz ielas notiek uzbrukumi un laupīšanas...
Bradājumu objekti lielākoties ir pamesti. Te neviens nerūpējas par jūsu drošību, bet neviens to arī neapdraud. Narkomāni šeit nerādās – ievadīt dienišķo devu viņi dodas uz jūsu kāpņu telpu, bet personas, kas varētu vēlēties jums uzbrukt, pamestajā objektā jūs ļoti labi dzirdēsit. Parasti šie indivīdi ir alkohola reibumā, skaļi un neartikulēti kliedz, dauza logus un dažādus stikla priekšmetus. Urlas pamestajās vietās ierodas demolēt, nevis cerībā satikt kādu, kam atņemt pāris latus. Viņi negaida jūsu parādīšanos un jums būs viegli palikt nepamanītam. Maniaki? Jā, ir cilvēki, kas domā, ka vecās rūpnīcas un tumšās bumbu patvertnes ir pilnas ar tiem. Paskatīsimies uz situāciju no maniaka puses. Maniaks droši vien pat nenojauš par tādu bradātāju eksistenci. Pamestās vietas tam saistās tikai ar tukšumu, bomžiem, smirdoņu, utt. Bez tam – kāds no jums ir dzirdējis par dajebkāda maniaka darbību pēdējos piecos gados? Nop, visi vecie maniaki sēž cietumos. Vajadzīgi jauni... Kā būtu ar jūsu kandidatūru?
Tagad pievērsīsimies reālām briesmām, kas jums var draudēt pamestā vietā, ja nebūsiet pietiekami uzmanīgi. Kā jau teicu, žoga pamestajā pusē neviens nerūpējas par jūsu drošību. Kas tad būtu jāievēro jaunam, nepieredzējušam bradātājam, iekļūstot pamestā teritorijā? Pirmkārt jau izdomājiet racionālu iekļūšanas paņēmienu. Modināt guļošu apsargu, prasot atļauju pastaigāt pa teritoriju varētu arī nebūt labākais variants. Tik pat labi viņš var jūs padzīt un joka pēc noiet gar perimetru, pārbaudot vai jūs pēc brīža nemēģināsiet iekļūt teritorijā neatļauti. Kamdēļ traucēt apsarga miegu? Vienkāršāk ir atrast sētā caurumu. Ja teritorijā jūs pieķers, jums noteikti jautās, kā iekļuvāt. Parādiet apsargam caurumu sētā un paskaidrojiet, ka domājāt, ka teritorija ir pamesta. Apsargam nebūs ko likt pretī – ja sētā ir caurumi vai tā vietumis ir izgāzta, teritorijā var iet katrs, kurš vēlas. Puspamestas un pamestas vietas sargājošie cilvēki jūs neapdraud, viņiem tikai nepatīk, ka traucē viņu mieru (tāpēc jau viņi sargā pamestās vietas, lai varētu mierīgi gulēt vai skatīties TV), un viņi var būt īgni un aizkaitināti.
Aizrunājos. Atpakaļ pie tēmas: ja žogā nav caurumu, jūs varat pārkāpt tam pāri. Lai jūs nebaida dzeloņstieples žoga augšmalā – tās tikai izskatās grūti pārvaramas. 24/7 pie datora sēdošs, fiziski netrenēts gīks pēc nelielas apdomāšanās un pāris mēģinājumiem ātri iepraktizējas pārvarēt šādu žogu. Cilvēks ar ļoti sliktu fizisko sagatavotību šādam žogam var tikt pāri divu minūšu laikā, neizmantojot palīglīdzekļus. Nesteidzieties, pārdomājiet savas kustības, un jūs nesavainosieties. Kad esat uzkāpuši uz sētas, ir jātiek lejā. Pirms lecat lejā, pārliecinieties, ka jūsu piezemēšanās vietā nav aizdomīgu metāla gabalu, stikla lausku, vai koka dēļu. Dēļos var būt naglas, uz kurām uzlecot jūsu bradājums beigsies nesācies. Pirms lecat lejā, ir noderīgi arī pārliecināties, vai tiksiet atpakaļ. Tas ir svarīgi, ja teritorijā manāmas suņa pazīmes – rejas, suņa būda, no kuras rēgojas aste, vai uzmanīgi kaķi teritorijā. Vēl viens sīkums: Pāri sētai jākāpj nesteidzoties un pa vienam. Palikt uz sētas ilgāk nekā nepieciešams, nav prātīgi tādēļ, ka palielinās iespēja, ka jūs kāds var ieraudzīt.
Atrodoties teritorijā nelegāli pats galvenais – netrokšņot. 1. Jūs varat pamodināt guļošu apsargu. 2. Jūs varat pamodināt guļošu suni. 3. Jūs, iespējams, traucējat urlām izklaidēties, kas nozīmē, ka jūsu virzienā varētu lidot pudeles un cita draza. Pieredze liecina, ka arī suņi mēdz gulēt, sapņot un izdot guļošiem suņiem raksturīgas skaņas. Toreiz visi bradātāji ļoti klusi turpināja bradājumu un suns tā arī nepamodās.
Skatieties apkārt uzmanīgi. Jums jāzina, kas notiek ēkas ārpusē, bet ja stāvēsiet loga ailē, pats būsiet viegli ieraugāms. Ieklausieties. Dzirde jums daudz pastāstīs par apkārt notiekošo.
Tik tālu par to, kā izvairīties no citiem cilvēkiem, apsargiem un suņiem. Šīs lietas patur prātā katrs bradātājs ar stāžu. Reizēm gadās izdzirdēt kādu troksni, pielavīties un ieraudzīt citu bradātāju vai vienkārši interesentu grupu. Krievu digeri šādās reizēs parasti iet iepazīties, bet latvieši parasti izvairās no kontaktiem ar citām grupām. Iemesli: ne tikai mentalitātes atšķirības, bet arī tīri praktiski – ja jau mēs viņus pamanījām, tad apsargi arī var pamanīt. Ja viņus sašņorēs, viņi var izpļāpāties arī par mūsu atrašanos šeit.
Tagad par bīstamām lietām, kas visbiežāk sastopamas objektos un no kurām varat izvairīties vienkārši būdams uzmanīgs. Galvenokārt tās ir ļoti sliktā stāvoklī esošas betona un metāla būvkonstrukcijas. Jūs varat iet apakšā arī konstrukcijām, kas izskatās bīstamas, tikai neaiztieciet neko! Ir maza iespēja, ka kaut kas nogrūs vai sabruks, kamēr jūs esat apakšā, bet šī iespēja kļūst visai liela, ja jūs sākat uz to jebkādā veidā iedarboties.
Reizēm rodas vajadzība izmantot stipri sarūsējušas metāla kāpnes, lai nokļūtu uz jumta vai augšējos stāvos. Vēlams pirms kāpšanas apskatīt kāpnes no apakšas. Lai pārliecinātos, ka kāpnes izturēs jūsu svaru, pamēģiniet salauzt pakāpienu, sitot ar kāju pakāpiena vidū. Ja divi, trīs pakāpieni pārbaudi ir izturējuši, jūs varat kāpt augšā. Lieciet kājas tuvu pakāpiena piestiprinājumu vietām un neaizmirstiet vismaz ar vienu, bet labāk ar abām rokām turēties vēl kaut kur. Vēlams, lai kāds no biedriem jūs vērotu, kamēr kāpjat. Ja kas notiks, viņš var jums pateikt kur meklēt atbalstu kājām un rokām (meklēt kājām atbalsta punktus pašam aizņem vairāk laika) vai novākt bīstamus priekšmetus no vietas, kur jūs varat krist.
Bieži uz grīdas redzami dažādi saplākšņa gabali, izgāztas durvis un citi plakani priekšmeti. Iespējams, pirms dažiem gadiem kāds ar šo priekšmetu ir piesedzis caurumu grīdā, lai kāds neiekrīt. Šobrīd saplākšņa vai skaidu plate jau var būt izmirkusi vai sapuvusi, un jūs varat izkrist tai cauri. Ja jums uz šāda priekšmeta ir jākāpj, pārbaudiet kas ir zem tā.
Pamestās vietās elektroinstalācija parasti ir daļēji demontēta. Ko nedrīkst darīt ar kailiem vadiem, visi tāpat zina. Ja nu jums gadās ielīst transformatoru apakšstacijā, neaiztieciet metāla priekšmetus pat tad, ja nav dzirdama transformatoriem raksturīgā dūkoņa. Varbūt transformators ir atslēgts, bet pievadkabeļos strāva pienāk no citurienes.
Pamestās laboratorijās iesācējiem tik pat kā nav iespēju ieklīst, bet ja tomēr gadās, esiet piesardzīgi. Vēlams neko neaiztikt un droši vien labāk būtu izmantot gāzmasku un gumijas cimdus. Protams, gribas būt ķertajam profesoram un izdarīt lielu atklājumu, bet paturiet prātā, ka atklājums jūs var izsmērēt pa sienām. Nu labi, tā notiek filmās. Ja jūs sāksiet jaukt kopā dažādas vielas, visticamāk, ka nekas redzams nenotiks. Tomēr iegūt kādu smacējošu gāzi, piemēram, hloru, ir ļoti vienkārši, arī iegūt CO2 lielos daudzumos nav problēmu. Izraisīt kādu eksotermisku reakciju, kuras rezultātā uz visām pusēm pašķīst karstas, spēcīgu sārmu vai skābi saturošas putas, ir ļoti vienkārši. Šādā gadījumā jums droši vien nebūs ūdens, lai nomazgātu no sevis kodīgo substanci. Mājās jūs atgriezīsieties ar trešās pakāpes ķīmiskajiem apdegumiem. Varbūt līst lietus un jums ir pieejams ūdens. Un var gadīties, ka ūsu nejauši „uzjauktā” viela reaģējot ar ūdeni sakarst vēl vairāk vai pat aizdegas. Ok, katrs zina, ka nezināmas vielas nedrīkst aiztikt. Pat ja jūs neko muļķīgu nedarāt, var gadīties aizķert un saplēst traukus ar kodīgām skābēm, kādus esmu atradis visās man zināmajās laboratorijās. Sajūtot asu, nepatīkamu smaku, nekavējoties pametiet telpu. Dažādu vielu tvaiku saelpošanās var radīt plaušu tūsku, kuru var ārstēt tikai vienā veidā – ar ātro palīdzību. Kā jau teicu, ja jūs kaut ko aiztiksiet, visticamāk, ka nekas nenotiks, taču iespēja sevi traumēt ir pietiekoši liela, lai es to šeit pieminētu.
Augstumi... Elementāra piesardzība ir pats galvenais. Izvērtējiet konstrukciju stāvokli. Ja kāpnes veido ķieģeļu sienā iemūrētas metāla cilpas, katru no tām paraustiet un tikai tad uz tās pārnesiet svaru. Turoties pie cilpas ar roku, jūs to velkat ne tikai uz leju, bet arī ārā no sienas. Ja cilpa kustas, neizmantojiet to. Pakustiniet nākamo. Ja kustīgas ir divas cilpas pēc kārtas, griezieties atpakaļ. Ja tomēr vēlaties kāpt tālāk, jums jāpārbauda, vai cilpas jūs noturēs. Esiet gatavs, ka paraujot spēcīgāk no sienas var atdalīties arī apmetuma gabali un ķieģeļi. Neņemiet līdzi personas, kas ļoti baidās no augstuma. Kāpjot šie cilvēki apdraudēs ne vien sevi, bet arī jūs.
Bumbu patvertnes un pagrabi reizēm applūst. Šādās vietās jums noderēs gumijas zābaki. Uz patvertnes grīdas nosēdušos rūsu uzduļķos jau pirmais gājējs, tāpēc viņam vajadzīgs spēcīgs lukturis, lai labi redzētu iespējamās bedres un nogrimušus priekšmetus. Pirmajam gājējam skaidri jāparāda pārējiem, tieši kurā vietā nedrīkst likt kāju, utt. Ja kāds paklups, tad izmirks ledainā ūdenī, varbūt savainosies un bradājums viņam būs beidzies.
Latvijas pazemes objekti ir pietiekami lieli lai tajos apmaldītos, bet ne vēlāk kā pēc pāris stundām jebkurš būs atradis izeju. Ja esat apmaldījies un nevarat atrast izeju, izmēģiniet senu un labu metodi – ejiet gar sienu un visu laiku nogriezieties tikai pa labi vai tikai pa kreisi. Jūs diezgan ātri uziesiet kādu izeju, kuru iepriekš nepamanījāt. Iespēja ieklīst vietā, kur uzkrājusies ogļskābā gāze ir ļoti niecīga. Tādas vietas ar uguni nevar atrast. Kas vēl? Azbests un stikla vate. Abi šie siltinājuma materiāli plaši izmantoti pazemē esošo cauruļu izolācijai. Neaiztieciet siltinātas caurules un centieties nekāpt uz siltinājuma materiāla, ja tas atrodas uz grīdas. Izkustinot azbesta siltumizolācijas materiālu no tā paceļas daudz putekļu, ar kurām plaušu dabiskais tīrīšanas mehānisms netiek galā. Esot slēgtās telpās, kur nevar izvairīties no kontakta ar azbestu, ieteicams lietot gāzmaskas, bet jums nekas nenotiks, ja retumis arī saelposieties azbestu. Visi zinām, kā izskatās stikla vate un akmens vate, bet ne visi spēj atpazīt stiklaudumu. Stiklaudums ir balts vai pelēks, slidens audums, ar kuru klātas visas caurules mūsdienās izmantotajās siltumtrasēs. Apskatiet un aptaustiet to uzmanīgi, lai nākamreiz pazītu. Pieskarieties tam viegli un tikai ar pirkstu galiem, tā izvairoties no niezes. Divi bradātāji reiz pārnakšņoja uz šādām, ar stiklaudumu izolētām caurulēm. No rīta viņus mocīja klepus... Visi šie ir labi siltumizolācijas materiāli un aiztiekot tos, jūsu rokās saduras desmitiem mikroskopisku, no šķiedrām atlūzušu adatiņu, kas izraisa nepatīkamu niezi. Šādus materiālus labāk pārvietot tikai ar cimdiem rokās.
Pats galvenais – neaizmirstiet normālu gaismekli. Par pieciem latiem veikalos var nopirkt pietiekami labus lukturīšus.
Ir vietas, kurās no pārsprāgušiem kanalizācijas vadiem ieplūst piesārņots ūdens. Neejiet tur! Ūdens kanalizācijas caurulēs ir ļoti infekciozs. Saskarē ar to jūs varat ne tikai inficēties ar bakteriālajām saslimšanām, bet arī invadēties ar dažādiem zarnu parazītiem, tāpēc esiet ļoti uzmanīgi. Notekūdeņus var atpazīt pēc raksturīgas smakas. Ja jums ir aizdomas, ka esat nonācis saskare ar to, neaiztieciet ar rokām seju un acis un neko neēdiet un nedzeriet. Tuvākajā peļķē nomazgājiet apavu zoles un atgriežoties mājās rūpīgi nomazgājieties. Doties uz bioloģiski piesārņotām vietām bez speciāla aizsargtērpa un dezinfekcijas materiāliem nedrīkst nekādā gadījumā!
Šīs tad arī ir galvenās lietas, kas jāzina jaunajam bradātājam, neskaitot blā bla blā par lukturiem, cimdiem un apģērbu. Veiksmi bradājumos!
Let`s play Global thermonuclear war.
User avatar
Spam
Pelēkā kanalizācijas žurka
 
Posts: 2419
Joined: 15 Aug 2010, 10:33
Location: Pazeme

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby Posts » 30 Nov 2010, 21:54

Labs apkopojums!
User avatar
Posts
 
Posts: 1366
Joined: 20 Aug 2010, 19:32
Location: Aiz aizlīmētiem logiem

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby darznieks » 01 Dec 2010, 01:38

Es gribētu papildināt drusku.
Iekļūšana teritorijā- ja žogs izskatās liels un nedraudzīgs paskaties apkārt vai kaut kur pie žoga neaug koks pa kurā var uzrāpties un tikt pāri sētai, šeit gan nederēs koks 2metru attālumā no sētas, bet jo tuvāk jo labāk. Pašam ir nācies izmantot kokus par trepītēm uz objektiem un esmu iemācījies novērtēt to sniegtās priekšrocības(reizumis ja paveicas koks aug gana tuvu sētai bet nepieskaras tai- tad kāpšana neradīs nepatīkamo graboņu ko parasti rada kāpšana pār sētai).
Es gribētu atgādināt ka arī kāpjot pāri sētai ir jāuzmanās jo sētas arī mēdz būt vecas un nedrošas, un reizēm vieglāk ir zem sētās kā pāri tai- pameklējiet vai kaut kur zem sētas nav tukšumi vai citi ceļi kā tik iekšā.
kad nu reiz esat teritorijā iekšā var uznākt mendele uzkāpt kur augstāk un apskatīt pasauli no augšas- teiksim uz tās mājiņas jumta.
uz betona jumta milzu problēmas jums nedraud, bet veciem koka(ne jau seguma, bet koka konstrukcijas) jumtiem gan var būt bīstamāk. man ir gadījies iet pa jumtu kas līgojas kā želatīns vētrā- šeit spēkā ir tie paši likumi ko Spam minēja par sarūsējušām dzelzs trepēm, ja esat vairāk par 1 ejiet izklaidus un lēnām un UZMANĪGI, ja iespējams nekāpiet uz šāda jumta. Betona jumti tie plakanie ar ruberoīda segumu(90% padomju gados celtajām rūpnīcām) principā tie ir droši un problēmas tur nevajadzētu rasties, bet tik un tā uzmanieties no caurumiem, diezgan bieži uz jumtiem ir dažādas ventilācijas atveres kas senāk bij segtas ar ventilatoru, bet tagad ventilatoru ir noplēsis metālzāģu vējš atstājot šortkatu uz 1 stāvu. ak jā jumts kas ir segts ar šīferi ir SLIKTA ideja uz kā kāpt- 1. tam ir viegli izlidot cauri 2 jūs ejot par to parasti tas saplīst, tātad ja jūs noķers tad papildus sūdi par īpašuma bojāšanu, un koka konstrukcijas uz kā tas turas var būt 1 klases prauli. Slīpie skārda jumti- hmm es teiktu tā sargā sevi un dievs tevi sargās. nedari muļķības un nekāp uz tā ja tas ir slapjš slidens, pārāk slīps, ja tev ir bail no augstuma utt. Bet ja esi pārliecināts par savām spējām un draudzējies ar veselo saprātu un nesteidzies un apdomā savas kustības tad briesmas nedraud(vai arī tās samazinās līdz niecīgiem apjomiem)
tas pats ir spēkā arī esot ēkās ja jūs staigājāt pa betona grīdu tad vis kas būtu jādara ir jāizvairās no lūkām tajā, un citām atverēm. Un jā nekāpiet uz objektiem kas nosedz atvērumus tajā.
staigājot pa koka grīdu ir jāņem vērā viena varena lieta - mitrums. koks pūst un zaudē savu izturību, tātad caur sapuvušu grīdu pastāv iespēja izkrist tieši tā kā tas ir redzams filmās. Ja tomēr esi nolēmis iekarot grauztu no koka izvairies no izteikti tumšiem pleķiem uz grīdas, no vietas kur krājas ūdens, no vietām kur uz grīdas ir kaudze ar drazu no augšējo stāva un no logu priekšām(caur logiem ja tie ir izsisti parasti iekļūst ūdens un grīda priekšā logam izkurtē pirmā) un ja telpā ir spēcīga sēņu smarža arī uzmanies- tā var būt zīme tam ka koks ir slapjš un aktīvi trupē.
labi paskatīsimies ārpus ēkām. pilnīgi pamestās teritorijās diezgan bieži visas lūkas ir vaļā un bez vākiem, un pāris gadus augusī kūla ir smuki nomaskējusi šo pāris grodu dziļo nāves slazdu- atrisinājums ej un skaties kur liec kāju, un ja nejūties drošs ej pa taciņām un ceļiem.
ja ej kad tumšs vajag lukturi, bet to ir jālieto uzmanīgi, vicinoties ar to kā ar džedaju gaismas zobenu un sarīkojot disko gaismas objektā jūs vis drīzāk izsauksiet apsargu, babūļu no blakus mājas viņas izsaukto policiju un rajona urlas un piedevām vēl nāriņu un paranormālo parādību pētniekus(un nē tas nebeigsies ar kopīgu un draudzīgu bradājumu), pamestie objekti parasti ir tukši jo tajos nekas nenotiek- radot tajos aktivitāti vai tās pazīmes jūs pievilināt nevajadzīgu publiku. tātad lukturīti turiet pavērstu pret zemi(lai redzētu kur spert kāju un lai neiekristu bedrē) un lieko stara daļu piesedziet ar roku(vis maz es tā daru), ieteikums esot objektā nespīdiniet savu lukturi pa logiem ārā. Vērojiet vai kur nav manāms cits jūsu grupai nepiederošs luktura atspīdums- tas parasti ir vai nu apsargs vai cits bradātājs.
tā turpinot par gaismiņām - spīdīgas diodes pie ēku sienām ir apsardzes pultis- tās nav jūsu draugi! tā pat mazas kastītes ar knapi manāmu blāsmiņu iekšā (vai bez tās)ir kustību sensori(parasti to nostrādāšanu var dzirdēt kā klakšķi, bet tas ir tikai ja esat gana kluss), reizumis ja esat iedarbinājis apsardzes sistēmu atskanēs sirēna tad protams tiniet makšķeri un prom no objekta, bet reizēm apsardzes sistēma neiedarbinās lielo sirēnu- apsargs uz savas pūlts redzēs ka ir svešie teritorijā un ies jūs ķert vai izsauks mentus ja ir slinks resns un ko, tāpēc ieraugot kustību sensoru es ieteiktu atkāpties uz drošāku vietu un brīdi novērot apkārtni ja teiksim pus stundas laikā nekas nenotiek var nospriest ka apsardzes sistēma ir atslēgta un ir droši turpināt bradāt. Ja nē- makšķeres, tīšana un vis pārējais kas jādara ja jāpazūd no objekta.
pieminot pazemi un tumšās vietas tur ir jāuzmanās no divām lietām- tas kas ir zem kājām bedres, asi priekšmeti un ko un no tā kas karājas no griestiem man pašam ir gadījies ieskriet un no griestiem atkārušos armatūras stieņos , jo rūpīgi raudzījos sev zem kājām lai pamanītu caurumus.
kas vēl tāds svarīgs?
ak jā nekāpiet uz vadiem- ir gadījies ka tajos ir strāva un vai nu es drusku padrebinos vai dzirksteles pašķīst(bet šis likums attiecas uz aktīviem objektiem).
Galvenais likums ko jāievēro esot objektā ir- Domā ko dari un izvērtē riskus un sekas. tad viss būs kārtībā.
veiksmīgu bradājumu!
User avatar
darznieks
Galvenais sviestnieks
 
Posts: 1458
Joined: 17 Aug 2010, 12:52

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby Spam » 01 Dec 2010, 03:16

Par apsardzes iekārtām un nakts bradājumiem taps atsevišķs raksts, kas arī tiks iepostēts šeit.
Let`s play Global thermonuclear war.
User avatar
Spam
Pelēkā kanalizācijas žurka
 
Posts: 2419
Joined: 15 Aug 2010, 10:33
Location: Pazeme

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby darznieks » 01 Dec 2010, 03:28

Skaidrs :D būtībā tie ieteikumi jau arī darbojas dienas laikā un ja es esmu iesācējs man arī pastāv iespēja ieskriet kaut kur apsargātā. [nunu] (iesācēji reizēm ir baisi uzcītīgi)
Bet gaidu jaunus rakstus [dejo]
User avatar
darznieks
Galvenais sviestnieks
 
Posts: 1458
Joined: 17 Aug 2010, 12:52

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby telefontubbie » 01 Dec 2010, 09:32

Labais! [irok] Varbūt varētu papildināt ar bildītēm,lai uzskatāmāki piemēri. Es kā iesācēja piem. nezināju kā izskatās sensori, azbesta apklātas trubas utt (iztēlē protams jau rosījās,bet ļoti miglaini) Man par to stiklaudumu un vēl šis tas ir jaunums, lai gan kko biju dzirdējusi par mistisko niezi un klepu. :D
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2434
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby Jenots » 01 Dec 2010, 16:57

Par to niezi varu pieķēpāt, ka no tās visefektīvāk var tikt vaļā kārtīgi izkarsējoties vannā. Tas tā, no iegūtās pieredzes strādājot celtniecībā. ;)

Kā jau dārznieks rakstīja par sētam un kokiem, PIRMS esi atspēries un jau lido pāri sētai, vajadzētu noskaidrot vai otrā pusē arī ir kāda konstrukcija vai līdzīgs koks, pa kuru varēsi tikt atpakaļ.

Par suņiem. Kā jau mēs zinām, suņiem ir netikai laba dzirde, bet arī oža. Tad nu ja kāds ir redzējis vismaz vienu raidījumu par dzīvniekiem, zinās, ka nenāktu par skādi turēties pret vēju. Varbūt arī proti būt kluss, bet katram ir savs aromāts, un suns visticamāk atpazīs svešu smaku savā teritorijā.
Ir arī dažas reizes gadījies, ka apsargs, pats būdams pamatīgi tūļīgs, palaiž vaļā suni, kas tad nesas jums virsū vēja ātrumā, un pa pēdam, veca vīngliemeža tempā, čāpo pats apsargs. Šādā situācijā, ja jūti, ka četrkajainais rējējs ir tevi panācis, un kuru katru brīdi laidīs savus zobus tavās miesās, tad derētu izmēģināt dresūras elemtārākās komandas. Respektīvi- nostāties rējējam pretī un demonstrējot varu, ar skaļu balsi uzkliegt "fūū" vai "mājās", vai jebkādu citu stop-principa komandu vai darbību, tādējādi liekot sunim nomierināties un doties atpakaļ, un pašam līdz ar to iegūt dažas papildus sekundes teritorijas pamešanai. Tālāk visam vajadzētu būt mierīgi, jo suņi vairumā gadījumu nemēdz pamest savu teritoriju. Personīgi šāds pasākums, pagaidām, ir nostrādājis 100% izmatotajos gadījumos.
Ja apsargs tomēr neizrādas vecs vīngliemezis ar darba tulzu uz vēdera, turklāt ir bruņots, tad atliek mēģināt pēc iespējas ātrāk nozust no teritorijas un uzreiz pēctam arī no apsarga redzesloka. Šeit ir jūsu iespēja parādīt savas improvizācijas spējas, jo derēs jebkas kur var noslēpties (vēlams gan ar papildus atkapšanās ceļu, katram gadījumam). :)
Bum.
User avatar
Jenots
 
Posts: 1008
Joined: 17 Sep 2010, 17:48

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby Spam » 01 Dec 2010, 20:08

Parunāsim par nelegāliem nakts bradājumiem. Par legāliem nakts bradājumiem nav vērts runāt gan tādēļ, ka tādi tik pat kā nenotiek, gan tādēļ, ka tie ne ar ko būtiski neatšķiras no legāliem dienas bradājumiem.
Kas tad būtu jāatceras diennakts tumšajā laikā iekļūstot varbūtēji apsargātā objektā un uzturoties tajā? Naktī pilsēta noklust un trokšņi, kas dienā būtu palikuši nepamanīti, tagad var pievērst apsargu vai bradātāja četrkājaino nedraugu uzmanību, tāpēc esiet uzmanīgi paceļot stiepļu pinuma žogu, kamēr pārējie lien cauri pa apakšu. Paceliet to lēni, tā lai stieples nežvadzētu, berzējoties cita pret citu. Šo skaņu ne ar ko nevar sajaukt. To izdzirdot ir pilnīgi skaidrs, ka kāds kaut ko dara pie žoga. Ja kāpjat žogam pāri, tad visticamāk, ka jūs neredzēsiet, kas atrodas žoga otrā pusē, kur jums nāksies piezemēties, tāpēc vai nu izmantojiet tuvu žogam augošu koku kā ieteica Dārznieks, vai arī iekaroties rokās lēni nolaidieties žoga otrā pusē. Pirmajam, kurš pārkļūst pāri žogam, ir jāpārbauda vai pie žoga nav kādas bīstamas drazas vai konstrukciju, uz kurām piezemējoties kāds varētu savainoties vai radīt troksni. Kad tas noskaidrots, pārējie ātri var pārkļūt žogam drošā vietā un veidā.
Viena lieta, par ko derīgi painteresēties pirms pārkāpjat žogu, ir infrasarkanie perimetra sensori. Tie izskatās kā melnas, garenas kastītes ar noapaļotiem stūriem. Apmēram 25 cm garumā un ~ 10 cm platumā. Šie sensori tiek izvietoti žoga stūros, mazliet augstāk par pašu žogu. Ja nu konstatējat, ka teritorijas apsardzei izmantoti šādi perimetra sensori, ir vērts pārbaudīt vai tie darbojas. Aizmirstiet par cigaretes dūmiem vai putekļiem! Filmas ir filmas. Tajās redzamos lāzeru perimetra sensorus sen vairs nekur neizmanto. Mūsdienu sensoros gaisma ir neredzama, bet to darbību jūs varat konstatēt pavisam vienkārši: ar digitālo fotokameru. Pavērsiet objektīvu pret sensoru un paskatieties displejā. Kaut arī digitālajām kamerām ir infrasarkanais filtrs, kādu daļu tuvā infrasarkanā starojuma tas tomēr laiž cauri un jebkuru spīdošu infrasarkano gaismas avotu jūs redzēsiet uz displeja kā parastu spīdošu spuldzīti. Neaizmirstiet, ka katra taisna žoga posma vienā galā ir stara ģenerators, kurš spīd, bet otrā galā pēc izskata tieši tāds pats uztvērējs, kuš nespīd. Ja esat atraduši nespīdošu sensoru, sameklējiet tā „otro pusīti” un pārbaudiet arī to.
Atrodoties varbūtēji apsargātā objektā nakts laikā vēlams lietot lukturi ar vāju gaismu vai izmantot sarkano gaismas filtru, lai aptumšotu gaismekli. Par dažādu gaismekļu aptumšošanu varat lasīt grāmatā „Vietējā pretgaisa aizsardzība”, kuru tepat foruma CA aprīkojuma sadaļā varat atrast pdf formātā. Palasiet, naktī noderēs. Kā jau Dārznieks minēja, arī atrodoties telpās ar lukturiem nevajag rīkot gaismu šovu. Labāk lukturi ieregulēt uz mazāku spilgtumu un turēt pavērstu pret grīdu. Nekādā gadījumā nespīdiniet staru ārā pa logu, jo tā jūs kļūstat viegli ieraugāmi arī no liela attāluma.
Nākamā lieta, kas var jums sagādāt galvassāpes, nelabumu, adrenalīnu vai izmisumu, ir kustību sensori un nakts redzamības kameras. Hm... Sākšu ar labo ziņu. Nereti pie ēku sienām redzamas baltas kastītes ar divām sarkanām uguntiņām, kuras deg pārmaiņus. Tie ir bļaui. Tiklīdz nostrādā kustību sensors ēkas iekšpusē, šī baltā kastīte sāk spalgi kliegt un daudz aktīvāk mirkšķināt, bet pati tā jūs pamanīt nevar. Tāpat ir baltas kārbiņas ar tumši zilu vai tumši sarkanu, puscaurspīdīgu puslodi. Arī tie ir bļauri. Puslodē nav sensoru, tur ir tikai lampiņa, kas sāk mirgot, ja noreaģē ēkā esošie sensori. No šīm lietiņām nav jābaidās, tās tikai informē jūs par to, kurās ēkās noteikti nevajadzētu līst. Viena nejauka lieta ir kustību sensori. Tāds sensors faktiski ir digitālā kamera ar daždesmit pikseļiem, kas darbojas tālajā infrasarkanajā spektra daļā. Tas nozīmē, ka šī ierīce redz siltumu. Jebkurš silts, kustīgs objekts, kas lielāks par kaķi, liks sensoram aktivizēties. Ja redzat, ka sensorā iedegas sarkana diode, tas ir noreaģējis. BET! Sensora iekšpusē ir slēdzītis. Ja uzstādītājs to ir pārslēdzis, sensors neiedegsies reaģējot uz jums, tas tikai klusi nosūtīs signālu apsargam un jūs dosieties tālāk, varbūt pat nepamanījuši sensoru. Kā piemēru varu minēt veco Grindex laboratoriju ēku. Šāda maza nejaucēna dēļ mēs bijām spiesti pāris stundas pavadīt uz jumta un kāpt lejā tikai tad, kad aizbrauca apsardzes firmas auto. No otras puses – ne visu teritoriju īpašnieki vēlas maksāt apsardze firmām. Nereti gadās, ka sensors ir savienots tikai ar bļauri, nevis ar policiju vai apsardzes firmu. Labs piemērs ir RRR. Jūs pārlienat pār sētu, ieraugāt, ka iedegas sensors un nevarat saprast, bēgt vai nē. Kamēr jūs lauzāt galvu, sāk skanēt bļauris un jūs pa galvu, pa kaklu metaties pāri sētai lai bēgtu ko kājas nes. Neviens nav tur palicis pietiekami ilgi, lai noskaidrotu vai apsardze ierodas, vai nē... ;)
Vēl nepatīkamāka lieta ir novērošanas kamera ar infrasarkano prožektoru. Šādas kameras ievieto parastajos, baltajos kameru korpusos, bet atšķirt tās var vienkārši – aiz ārējā korpusa stikliņa, apkārt objektīvam aplī ir izvietotas tumši sarkanu gaismu dodošas diodes. Ja redzat šādu spīdošu aplīti, uzsmaidiet un pamājiet. Nu jau ir par vēlu izvairīties un ir svarīgi atstāt labu pirmo iespaidu uz apsargiem. :D
No otras puses – šādu kameru uzmanīgs vērotājs pamanīs jau iztālēm un varēs izvairīties no nokļūšanas tās redzamības zonā.
Tā, kas vēl? Jā, parastās kameras bez šāda infrasarkanā prožektora tumsā neredz neko, bet tik pat labi tajā baltajā korpusā var slēpties ļoti dārga un kvalitatīva kamera, kas tumsā arī bez prožektora jūs redz lieliski... No otras puses – nevajag nokārt degunu. Ja kamerai nav infrasarkanā prožektora, varbūt tā nemaz nav kamera, varbūt tas ir feiks. Apskatiet to uzmanīgi. Pat ja pa lodziņu korpusā vīd kaut kas līdzīgs objektīvam, iespējams, ka tā ir vienkāršu caurulīte. Pārbaudiet cik tālu stiepjas no kameras nākošais kabelis. Ja tas iet pa sienas ārpusi vairāku metru garumā, kamera droši vien ir īsta. Ja vads ieiet sienā tieši blakus kamerai, tad ir vērts to viegli paraustīt. Vairumā gadījumu vads viegli izkritīs no kameras korpusa vai sienas. Jūs varat paņirgāties un piesiet vada galam kaut ko košu un labi pamanāmu. Man mugursomā šādam gadījumam ir Z-svētku egles spīgulis. :D
Un tagad saldais ēdiens. 360 grādu ap vertikālo asi, 180 grādu ap horizontālo – tieši tik daudz, lai bradātājs atteiktos no iekļūšanas vai meklētu citu ceļu. Jūs jau sapratāt, ka runa ir par lodveida korpusos ievietotajām grozāmajām kamerām. Naktī tās redz visu un bez jebkādiem prožektoriem, krāsotas tās ir tumši brūnas vai melnas un pusapaļais stikls ir tonēts, turklāt šādas kameras nereti tiek tik labi noslēptas, ka pašas visu redz, bet ieraudzīt kameru ir gandrīz neiespējami. Es reiz bradāju pa apsargātu teritoriju un brīnījos, ka nav nevienas kameras. Aiz garlaicības ierāpos vairāku kravas mašīnu piekabēs, uzlīdu pat uz strādnieku dzīvojamā vagoniņa jumta... Tikai vēlāk es uzzināju, kādas tur ir kameras. Ja apsargi būtu bijuši uzdevuma augstumos... Labi, ka nebija. Turpinot par šīm kamerām – to stikls ir tonēts un pat ja tā atrodas labi apgaismotā vietā, pats ir ļoti grūti saprast uz kuru pusi tā skatās, tāpēc šo kameru veidu es uzskatu par pašu nepatīkamāko.
Šie nav visi jaukumi, ko bradātājiem var adresēt apsargi. Ir vēl durvju un logu atvēršanas sensori. Šāds sensors ir elektromagnētiņš, kas dod strāvas impulsu, kad sakustas pie durvīm pieskrūvēts magnēts. Apiet šādu sensoru neradot bojājumus ir grūti, bet iespējams, ka jūs to nejauši aktivizējat arī mēģinādami dažādus neefektīvus trikus. Šos sensorus viegli atpazīt pēc mazām kārbiņām uz durvīm un aplodas, uz kurām stiepjas vadi. Neaizmirstiet, ka atvēršanas sensori visbiežāk ir durvju iekšpusē, tādēļ atvēruši durvis, pārliecinieties vai to otrā pusē nav piestiprināti kādi neparasti gadžeti un vadi.
Arī tas vēl nav viss. Kā dienas, tā nakts bradājumos uzmanieties no improvizētām mehāniskām lamatām. Šādas lamatas parasti domātas trokšņa radīšanai, bet var gadīties arī nepatīkamāki incidenti. Lai nu kā, jūs nevarat būt drošs, ka nospiežot durvju rokturi nenospiežat arī CO2 ugunsdzēšamā balona slēdzi. Gāze no šāda balona nāk ārā ar tīri nejauku kaucienu, kas izbiedēs visus uzmanīgos kaķus, pamodinās apsargu, utt. Parasti gan šādas lamatas ir izveidotas viegli grūstošu barikāžu veidā, bet ir bijuši precedenti arī ar virs pavērtām durvīm novietotu smagumu. Šādas lamatas gadās sastapt ļoti reti, tāpēc neviens parasti tādas negaida un iekrīt tajās. Esiet uzmanīgi redzot dīvainas, pašdarinātas konstrukcijas.
Par izvairīšanos no apsardzes tas galvenajos vilcienos būtu viss. Vēl nedaudz par to, kā tikt galā ar neveiksmēm pašu neuzmanības dēļ.
Gadās, ka nodziest lukturis. Gadās, ka jūs no visas sirds ietriecaties ar galvu kādā nejēdzīgā konstrukcijā un jūsu hedlaits sadalās sastāvdaļās, kuras tumsā arī īsts lego meistars nesaliks kopā bez superlīmes un izolācijas lentes. Šajā gadījumā jums noderēs rezerves lukturis. Gadās arī, ka lukturis iekrīt ūdenī un nodziest vai ka iztek baterija, sabojājot kontaktus. Nesen pa TV rādīja čalīti, kurš kaut kur Krievijā atradis bumbu patvertni, ventšahtā nolaidies ar virvi, izbradājies pa patvertni, un tad viņam beigušās luktura baterijas. Un tad viņam beigušās telefona baterijas. Un tad viņš sācis saukt palīgā. Un tad kāda tante izdzirdējusi spokainu balsi no ventšahtas. Un pēc vairākām stundām ieradušies glābēji, kas malaci izķeksējuši no patvertnes.
Ja jums kaut kāda iemesla dēļ nav backup luktura, ieejiet jebkurā makšķerēšanas piederumu veikalā un nopērciet mazo ķīmisko gaismeklīti par 30 santīmiem. Sarkanie un zilie tik pat kā nedod gaismu, bet zaļie un dzeltenie ir diezgan spoži. Ar to gaismu pietiek pat lasīšanai un jūs viegli varēsiet salasīt un salikt savu lukturi, ja vēl būs ko likt kopā. Tāpat mazie ķīmiskie gaismeklīši labi noder, ja jūs vēlaties noteikt kādas šahtas dziļumu. 30 santīmus nav žēl neatgūt. Labāks variants tomēr ir apmēram 10 cm garie ķīmiskie gaismeklīši, kas maksā apmēram latu. Tie neaizņem vairāk vietas kā pildspalva, neko nesver un dod daudz spožāku gaismu, kā mazie. Ar šādu gaismekli jūs viegli izkļūsiet no jebkuras tumšas pazemes, jo kad acis pieradīs pie blāvās gaismas, jūs visu pāris metrus ap sevi redzēsiet pietiekami labi.

Šobrīd vairāk nekas nenāk prātā. Papildinājumi un labojumi welkomēti!
Let`s play Global thermonuclear war.
User avatar
Spam
Pelēkā kanalizācijas žurka
 
Posts: 2419
Joined: 15 Aug 2010, 10:33
Location: Pazeme

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby darznieks » 01 Dec 2010, 21:23

hmm ko es varētu piebilst? :D
sacīsim ka jums ir uznākusi mendele kādā jaukā naktī kaut kur doties un jūs esat tajā veiksmīgi ticis iekšā nesaceļot simfoniju cenšoties tik pāri žogam, kā arī neesat iedarbinājis visus sensorus un citus apsardzes gadžetus kas sakārti uz žoga un ap ēkām un ēkās. [irok]
tātad piemēram jūs dodaties iekarot lielo skursteni/ sakaru antenu/vai jumtu- (man kuram aukstumi ir nepatīkami ir vieglāk tos šturmēt pa naktīm jo tad nejūt to augstumu) ieteikums paņemiet cimdus(kaut vai lētos 40sant būvnieku audumniekus) jo metāla konstrukcijas diezgan atdziest pa naktīm un ja vēl vējš :D . kā arī tie samazina iespēju ka kāpslis izslīdēs no rokām. veltiet drusku vairāk laika lai apskatītu konstrukciju kurā gatavojies kāpt. gravitācija diemžēl nekļūst mazāka diennakts tumšajās stundās- takā ja kaut kas ir nedrošs pa dienu tas tāds pats būs arī pa nakti.
no pieredzes varu teikt ka staigājot pa objekta teritoriju naktī nav vajadzīgs lukturis jo pilsētas gaismas(ar noteikumu ka objekts ir pilsētā) diezgan labi izgaismo visu, lukturis tikai radītu spožu gaismu un jūsu acis pierastu pie tā un nemanītu lietas apkārt.
esot ēkās atkal uzmaniet gaismas- nespīdiniet gaismas ārā pa logiem un tā tālāk. un paši centieties skatīties pēc random gaismām - vai nu apsargs apgaitā vai arī kāds cits UE pētnieks. Staigājot pa jumtiem atkal ieteiktu neaizrauties ar lukturiem- galu galā jūs esat kaut kur augšā un jūs var pamanīt. man pašam ir gadījies sēžot uz jumta aplūkot apsargus kas apstaigā teritoriju, vai vienā reizē apsargu kas dedzināja savas zeķes [emo] .
lienot pazemē principā ir vienalga diena vai nakts jo tur apakšā tumšs ir vienmēr.
bet ja gadās uzrauties un sākas trauksme ir jāzin kur ir tavi biedri ja esat izšķīrušies kaut kur objektā. man ir gadījies jau aiz žoga sēžot sūtīt šifrētas īsziņas biedriem kas pazuduši vai viņi ir iekšā vai ārā. starp citu der pārrunāt kā rīkosities ja iekritīsiet, kādu šifrētu ziņu ko aizsūtīt biedram kā brīdinājumu- piemēram kaut ko tik banālu kā " vai iesi uz Baibas dzimeni?" Jo ja tavs biedrs ir noķerts un to pratina apsargs tad no šādas ziņas apsargs neizlobīs ka objektā ir citi. bet ja biedrs vēl nav notverts un viņš zin ka šī ziņa ir brīdinājums " lasies ārā no objekta-TRAUKSME!" un ja kas tad šāda ziņa nekādā gadījumā nenodos tavu vai citu eksistenci.(tikai izslēdziet skaņu savam mobilajam :D )
Jo tā ir lieta ko apsargi mēdz aplūkot zvanu vēsturi un īsziņas(tāpēc pēc sūtīšanas izdzēs to vai sūti tikai kad esi drošībā)
Vēl svarīgi esot objektā ir zināt ko dara citi- atkal stāsts iz pieredzes. šovasar es vienā bradājumā netīšām notēloju apsargu saviem biedriem jo biju aizgājis uz citu pusi apskatīties kas tur notiek, bet pēc brīža biedri ziņo ka tur apsargs staigā(bet patiesībā tas biju es) apsargs atnāca no pavisam citas puses :D
Rācijas ir laba ideja- tās ļauj sarunāties savā starpā un ja paveicas vēl noklausīties apsargus, ja nē tad apsargiem noklausīties jūs.
suņi un naktis ir atsevišķs stāsts- sāks riet viens krancis aiz sētas drīz jau puse Rīgas gaudos un ries un ja apsargs nav idiots tad viņš būs drusku uzmanīgāks, vismaz tik lai pamanītu tava luktura atspīdumu vai sadzirdētu kā tu uzkāp uz stikla lauskas un tā ar neķītri skaļu troksni saplīst.
Nu tas tā pašlaik nekas cits prātā nenāk ko ieteikt- nu lai veicas [lauznis]
User avatar
darznieks
Galvenais sviestnieks
 
Posts: 1458
Joined: 17 Aug 2010, 12:52

Re: Vai bradāt ir droši un kas jāatceras esot objektā

Postby Katapulta » 02 Dec 2010, 01:10

Es domāju ,ka mazlietiņ konstruktīvāk būtu,ja katru lielāku padomu-topiku liktu zem sava virsraksta un tad atiecīgi ja kāds kabina papild info,tad kabina pie tās dotās tēmas.Savādāk visiem rakstot ,katram savas //1001 tips how to survive Post-apocalypse// gudrības,sanāk visai mulsinoši,,vismaz ja ir velma nočekot ,ko specifisku no tā visa. [domiigs]
Hostis humani generis
Katapulta
 
Posts: 680
Joined: 16 Aug 2010, 18:04

Next

Return to Par post-apo.lv

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest

cron