Atšūšanas manufaktūra

Atvērtas sarunas par pamestām rūpnīcām un citām inženiertehniskām būvēm.

Atšūšanas manufaktūra

Postby Disfigurator » 02 Jul 2017, 18:48

Brienam? Brienam, ko tur daudz! Pareizi, nav, ko žāvēt - par spīti sīkajam lietutiņam no gaisa, kas vairāk atgādina sapistu miglu, nevis pilnvērtīgu lietu. Satikāmies un skarbā vietējā veikaliņā, kas nav īsti nekur tālu ticis no PSRS nabadzīgā un skaudrā vājprāta, nopirku padzerties. Iespaidīgi, ka joprojām šajos mazajos veikaliņos pa PSRS metodei taupa uz dzesēšanu, tāpēc bija jādzer silta limonāde. Enīvej, nonākam pie teritorijas: Mēģināsim legāli? Mēģināsim, ko tur daudz!

Pieripojam pie pašiem vārtiem un pētam, vai kāds nāks ar mums papļāpāt. Labajā teritorijas galā ierunājas suns. Poh, jo mums slikto galu vajag, un neuzklausās, ka rejas savu atrašanās vietu mainītu. Pēkšņi no labās puses nāk kundzīte ar lietussargu un jautājumu krieviski:
- Nu, ko jūs te pieparkojāties?
- Vai ar jums man runāt par iespēju apskatīt pamestos objektus? Atbildēju ar latvisku pretjautājumu.
- Nē, viņa tā savādi atbild, it kā smīknējot, it kā maķenīt ņirgājoties, it kā novirzot lemšanu kādai citai personai, kuru, viņai ieejot teritorijā, izskatās, ka pasauks.
- Labi, ar ko tad man runāt?
- Šodien ir brīvdienas, neviens nestrādā, nevar, īgni atcērt īgnā mazgabarītu kundzīte un nozūd objekta sargbūdā, atslēgām vien noskanot. Stāvam un gaidam, kad tad nāks kāds runāt par tēmu.
Pēc minūtes, atslēgām atkārtoti žvadzot, iznāk tā pati kundzīte, un es atkārtoti jautāju, uz ko atkal tā nelaipni tantei sanāk atbildēt. Tā kā man nepatīk, ka uz normālu sarunas iniciatīvu man no zila gaisa - šitik skaistā un daudzsološā sestdienas rītā - atcērt, pajautāju kundzītei tiešu jautājumu:
- Kāpēc Jūs dusmīgi atbildat? Es taču Jums draudzīgu jautājumu pavaicāju, neko vairāk!
- Es tak teicu, ka nevar iet iekšā, viss!
- Neteicāt gan!
- Teicu, un es nedusmojos, atcērt kundzīte, aizejot ar lietussargu uz citu debess pusi. Laikam tas Nē bija traktējams kā noliegums visam, ko mēs gribētu, nevis prosta atbilde uz prasīto jautājumu par lemttiesīgo teritorijas jautājumos, kuru mums šķita, ka jāgaida.
Savādi.
Paraustu uzacis izskanējušā brīvdienu argumenta dēļ, pie sevis nodomājot divas lietas: A darba dienās diez drīkst? Un kas tiem krieviem smadzenēs darās, ka uzvedas kā urlas bez jebkāda iemesla un provokācijas? Dzīve tik nelaimīga, vai? Kamēr šī otrā doma materializējas manā necilajā prātā, mērķtiecīgi nāk pie vārtiem, tātad - pie mums - vīriešcilvēks. Nodomājam, ka nu tūdaļ būs runāšana! Stādoss priekšā, informēju par mūsu gribu un mērķi, bet vīrelis pussmaidīgs ataka: Ņeļzja! - Tik tiešām nevar sarunāt? Mūs interesē tikai nefunkcionējošie korpusi, un bildes nekur nenoplūdīs! - Nē, nevar! Un onka aiziet prom… MŪS ATŠUVA.

Nekā neparedzama, ķeramies pie plāna “A” ;)

Cērtam veļļukus riņķī un dodamies prom mēs ar. Bet nu, saprotiet - kas tas par bradātāju, kurš padotos šādas lētas necilības priekšā? Ja nelaiž legāli, paši vainīgi - iesim nevis mājās, bet iešmaukt no ķēķa puses, ta nu problēma. Un pēcāk aiz sevis aiztaisīt visu atvērto, lai ībļi nemaz nezinātu, ka esam bijuši. Pēc iespējas, protams. Par spīti kaut vai. Jo neba es pa lietu minu pedāļus, lai mani sūtītu citur laimi meklēt.

Tātad - ne jau prom pa īstam mēs dodamies. Bet vienkārši - prom no sestdienas rītu nemīlošo ušakovfīlu skatieniem. Un, lai ticamāk - tieši pa to ceļu, kur pieripojām. Bet realitatē - apripojām kvartālu, noskatījām vieglākos piekļuves punktus, un atlasījām pašu vieglāko un potenciāli klusāko. Pie tā arī ačgārni un smieklīgi pieslēdzam vellapēdas, un dodamies cīnīties par savu visnotaļ leģitīmo, bet saskaņot neizdevušos vietu aiz objekta žoga.

ImageIEEJA

Jau nedestruktīvas cenzūras apiešanas laikā bija nojaušams, ka te indīd būs laba aršana, ja jau aiz visvieglāk pārvaramās cenzora gribas ir vairākas smukas mucas, vīndaru iecienīti stikla trauki koka kastēs ar rupja maluma skaidām (?) apkārt, citi sīkumi, kā arī virkne darba drošības informatīvo ilustrāciju, kuras Dāvis sakārto eleganti blakus vienu otrai, un bildē nost.

Image Image

Kad tas izdarīts, pa vaļā esošajām durvīm, caur patīkami apsarga skatienu aizaudzējošiem brikšņiem jādodas laukā - brist tālāk. Dziļāk. Bet viss nav tik patīkami, kā varētu škist. Atceries to sapisto miglu stāsta sākumā? Lūk, tā te visu teritoriju piegānījusi kā nevaldāma mitrene, un jau pēc 4 soļiem kājas totāli slapjas. Ne tikai bikses, bet arī apavi, kas sāk žļerkstēt kā padomju košļene opapa mutē, kur zobi ir drīzāk reti viesi, nevis pilntiesīgi pamatiedzīvotāji. Nah tad viņam košļeni? Un nah nelaist mūs iekšā?
Žļurkst arī mazliet garīgais. Iekšējais monologs: Šis pasākums labāk, lai sevi attaisno. Turklāt labi ātri. Un kvalitatīvi. Zaļie sūdiņi izauguši vietām līdz glīti bantītēs un tauriņos sietiem nabas matiem, tāpēc nākas i bradāt, i brist vienlaikus, lavoties tālāk no krievu negatīvisma un tālumā uz fasādes redzamiem 2 nepatīkamiem, strutainiem, viegli brūngani asiņojošiem, pūžņojošiem izaugumiem vārdā videonovērošanas kameras. Ewww.

Pa slapjo ceļu izdodas izpildīt arī Divu vadu, piecu stabu prasību, kā arī ar fotoslēdža skaņām un savu pakaļu aplaimot mikroautobusu Latvija, kas tur ieaudzis un cilvēka apgrauzts stāv. Ērti sēdekļi un neaizmirstama to smarža - dzīva kā bērnībā, it kā pēdējie 20+ gadi nekur nebūtu aizgājuši. Beigu galā aizbridām līdz interesējošai ēkai. Cenzēta. Bet ar pagaidu metodēm, kuru pamatmērķis - neuzmanīgas rīcības laikā radīt troksni, krītot atstutētajām metāla caurulēm, skārda plāksnēm, durvīm no griestiem (!), un tamlīdzīgi. Sejā atplaukst smaids - nu gluži kā Sēnītē.

Image Image

Soli pa solim, pusstundu pa pusstundai, un visi trokšņainie cenzūras priekšmeti aizvākti no interesantā cauruma. Atliek vien paplest to mazliet plašāku, lai vīriem arī ģeld - un zdrikts, vairāk vai mazāk slapji, netīri un priecīgi esam iekšā. Aiz saplēstās plēves cauruma tālajā galā jau redzams - jā, ikkatra pilošā apģērba vīlīte bija tā vērta. Var sākt fočēt pa īstam. Bet vispirms - sensoru nočekošana. Jā, tie ir. Veseli 4 - balti, neaktīvi, un bradājumu neapdraudoši. Tagad gan droši - faparātus velkam ārā, un vālējam pēc sirds patikas.
Šeit pavīd vairāki darba galdi, iekārtas, palīgiekārtas un nekad vēl nemanīti padirseņi ar ritentiņiem. Kas tur neparasts? Nu, riteņi fiksēti perpendikulāri sēdētājam. Attiecīgi - var ripot tikai pa labi un pa kreisi, un taisnā līnijā. Droši vien, lai varētu operatīvi pārvietoties no viena darbagalda pie otra, saglabājot tolaik modē esošo plakano dibenu netrenētu.

Image
Dzintars, 1989

Konstatēju: Ja šī telpa sagādā jau tik daudz prieka, tad ašs skatiens caur slīdošu metāla durvju spraudziņu atklāj, ka šī telpiņa aiz tās plēvītes ir tikai priekšspēle. Īstais pasākums tikai sākas - aiz šīs trokšņu barjeras.

Šoreiz jau mazliet interesantāks cenzs - bīdot durvis pa labi, lai tās atvērtu, tām maģiski seko metāla tādi kā spoļu turētāji. Paliela, pasmaga konstrukcija no plāna, patīkami skaļi skanoša metāla. Sekošanas iemesls - redzama nabassaite starp durvīm un mazo trokšņotāju. Bet šeit atliek vien mazliet pavērt durvis, un atāķēt sakabi. Viss, trokšņotājs atbildīgi neitralizēts. Patīkami, jo pirms kādām divdesmit piecām minūtēm biju uzlicis skanēt Kammarheit, un sāka skanēt Nopietni Tumšais. Ekstra patīkami. Lūk, var vērt vaļā šīs durvis, un doties dzīvē.

ImageApgāzts škapelis

ImageO, reku tādas bļodiņas! Jā! "Kamēr strādā, tikmēr vari nomazgāt pipeli"

Image
Mīkstās uztīšanas mašīna

Kad durvus vaļā, mēs tās šķērsojuši un acis pārlaistas pāri trakajām lietām, kas šeit notiek, sajutos kā bērns rotaļu laukumā. No vienas vietas šeit piebāzts ar agregātiem, darbagaldiem, priekšmetiem, diegiem, spolēm, dažnedažādām tinamajām mašīnām, austuvēm, diegu turētāju rindām kā Matrixā ieroču plaukti, un ar plēvi cenzētiiem veseliem aparātiem - no estētikas viedokļa gluži kā Silent Hill.

Te, lūk, ir, ko redzēt!
Ieskrienos ar fotografēšanu un sāku bažīties, vai ar 3,5 filmām pietiks. Kā vēlāk izrādījās - pietika. Izšautas tik knapi 2. Nekas, vēl DIY attīstīšana skenēšana, un bakstīšana online vietās. Ceru uz pieņemama asuma bildēm, jo pat ar ISO400 šajā lietainajā dienā bija par maz, un nācās fočēt nevis, mērot korektu gaismas daudzumu, bet gan, vadoties pēc lēnākā ātruma, kuru vēl varu noturēt pieņemami stabilu - 1/15s 24mm un 50mm stiklam. Kas nozīmē vien to, ka objektu jāapmeklē arī saulainā laikā, lai cehos, kuru logi konstruēti maksimālai dienas gaismas izmantošanai, būtu gaišāks. Un jā, katra dienas gaismas pilīte te bijusi nepieciešama un, lai to nodrošinātu, gar logiem, kuru nestā bezmaksas gaisma atstarojas pret zigzagotajiem griestiem, uzstādītas sliedes, pa kurām kursē kabīnīte logu tīrītājam. Nopietns pasākums.

Image Image Image


Un jā, individuāli aprakstīt katru šeit esošo tekstilizstrādājumu radīšanas brīnumu un tā aksesuāru, būtu vājprātīgi, tāpēc - lai iet bildes, kā arī:
video 1;
video 2;
video 3;
video 4.

Šiem materiāliem vajadzētu normāli informēt par objekta kvalitāti un priekšmetu kvantitāti. Ā, vai es pieminēju arī gāzētā ūdens automātu, kurā iekšā vēl ir CO2 balons, kurā vēl ir mazliet gāzes? Nē? Nu, labi, reku tagad pieminēju - skatāmies video 5.


Bet viena savdabīga lieta gan jāpiemin - pa objekta cehiem mētājas tādas kā perforētas lentas - dažāda garuma noslēgtas cilpas, cilindra, vai brīvā formā. No sākuma šķita, ka tās ir tieši tas - variācija par perforētajām kartēm. Bet, papētot tuvāk, jāsecina - nekāds arhaisks programmas/datu nesējs tas viss nav, bet gan - fiziska formāta auduma raksta devējs. Šādas lentas atrodas katra elektriskā aušanas darba galda tuvumā, un uz tām pat ir norādīta izcelsmes valsts un WEB adrese. Un tās eleganti glabā arī noliktavā. Ir arī audums Hermione : )

ImageHermione

Un tas ir tikai otrais cehs. Vēl acis, slēpjoties aiz kameras, un mielojoties gar agregātiem, redzeslokā patur durvju pāri vai pat divus - tuvu tuvumā un tālu tālumā: Nā-na-nā-na-nā… Aiz tām - atziņa: Katrā šajā cehā redzams, ka darīts cits darbs, kurš gan rada kopējo produktu.
Jo radikāli mainās aparātu lielums, gabarīti, un palīgaparātu un/vai komunikāciju skaits. Jo dziļāk objektā, jo tuvāk pirmajiem ražošanas posmiem - kokvilnas apstrādei un maģiskajām pārtvērtībām par diegu, un diega pārvērtības par audumu. Daudz, kur ir sastopami ventilatori un mīksti putekļu spilventiņi. Droši vien kokvilnas putekļi. Makro. Šajos cehos tāpat - top artava Padirseņu un Makro tēmām. Patīkami, ko tur liegties.

Iedomājos par velo - ja tie nebūs apskrūvēti, šis būs teju šī gada jēgpilnākais bradājums. Re, pat apraksts top iekš mobilā, man gremdējoties nogurumā, bet vēderu gremdējot vīnā, savukārt ausis - Lustmordā.
Ir arī kāpnes uz otro stāvu. Vienā galā tur ķīmijas pavāra darbavieta, bet otrajā - kabineti un tualete, kas uz mata smaržoja tāpat kā reiz smaržoja tualete bērnības skolās un sanatorijās.

Kad jau gribējām iet prom, izdomājām nočekot vēl vienas durvis. Aiz tām - vēl Matrix ieroču skapju, vēl makro potenciāls, un arī negaidīts bradātājs - lapsiņa savu 20m attālumā mūs vēro, plāno bēgšanas maršrutu, un aizbēg - ne caur mūsu atvērtajām durvīm, bet gan caur caurumu tām blakus - tas liecina, ka lapsai teritorija labi zināma.
Tālāk šajā telpā - pāris mucu ar maisītājiem trijos mazos stāvos, un vēl vairāk liecību par objekta vēsturi.

Ir arī telpas, kas pārvērstas par neiederīgu, nelietderīgu u.c. sliktu priekšmetu un kastu noliktavām.
Tā ka objekts daļēji aktīvs un jābūt klusiņiem.
Cik nu man klusu sanāk ar dāņu armijas apaviem, kuru zole ir tik cieta un izturīga, ka zem kājām nejūt ne tikai naglas, bet arī klusumu. Jāvelk bahilas bradājumos, vai?

Lapsiņa aizbēga un pēc kādas stundas ārā bijām arī mēs.

ImageVieglāka atceļa meklējumos

Nekur tālu gan netikām - sāka gāzt lietus, kas mūs vēl uz stundu pielipināja pie objekta - tā sienas. Veļļukus neviens nebija apskrūvējis. No mums pa kreisi - vēl viens iesprūdis pedalrasts šī pīļotā dīķa krastā. Viņam pēc 3 cigaretēm apnika gaidīt. Mums pieriebās vēlāk, kad, lietum īsti nemazinoties, devāmies uz tuvējo apsildāmo telpu, uz kuras brīvā soliņa bija izkaisīti kāda kebaba reizinātāji.

ImageŽurkas mūmija

Vēl palika ēkas, kuras var mēģināt iekarot. Bet tas citai reizei un tuvāk vavim. Visa diena nobrista :)

//Mobilās bildes. Liku tās, kuras nefočēju ar filmu, un kuras varētu nebūt Dāvim. Pārējās Ilford melnbaltās uz ~otrdienu.
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3251
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby telefontubbie » 02 Jul 2017, 21:36

Par to opi un koshleni labs. :D

Prieks, ka sarosiijaaties tur aizbrist. :) Tur laikam arii dziivas zhurkas vai sargiem patiik eedienu atlikumus sviest miskastee, ja taa lapsa tur piestaigaa.
Taas puteklainaas spoles uz BW filmas gan jau super izskataas, gaidaam foto! :)
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2341
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby Jenots » 02 Jul 2017, 23:03

Nu kurš uzņem video turot viedtālruni vertikālā pozīcijā? Fuj.
Visādi citādi tīri baudāms apraksts.
Bum.
User avatar
Jenots
 
Posts: 1008
Joined: 17 Sep 2010, 17:48

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby Disfigurator » 02 Jul 2017, 23:08

Es to daru tik reti, ka man aizmirsušies košēri, kanoni un halāli :D

Bet šeit vairāk to diktēja nepieciešamība. Ainavas stāvoklī nevarētu iekadrēt agregātu augumus.

DSC_0083.JPG
Žāvējas
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3251
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby darznieks » 04 Jul 2017, 10:45

Skarbi! Prieks ka kaut kur atrodas vieta kur visi agregāti vēl uz vietas, citādi mani bezmaz vajāja sajūta ka LV visa vecā audumu rūpniecības iekārta ir devusies uz saulaino Tolmeta sanatoriju. Nu jāgaida bildes.
User avatar
darznieks
Galvenais sviestnieks
 
Posts: 1458
Joined: 17 Aug 2010, 12:52

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby Disfigurator » 04 Jul 2017, 11:42

Jā, šis objekts ievieš cerības stariņus, ka vēl kaut kur, dziļi mežos un aiz augstām sētām, Latvijā ir vēl nesamaitāta industrija, kloķīši, verķīši, un fočējamas fifigņas
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3251
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby telefontubbie » 04 Jul 2017, 12:42

darznieks wrote:sajūta ka LV visa vecā audumu rūpniecības iekārta ir devusies uz saulaino Tolmeta sanatoriju.


Mazsalacas tekstila fabrikā šis tas bij saglabājies. http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Pamesta-Mazsalacas-tekstilfabrika/713376

Tik turieni lūkot mani vienmēr attur tas ellīgais attālums (jēga tikai no divdiennieka).
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2341
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby telefontubbie » 10 Jul 2017, 11:13

Tauta gaida gardās bildes.
Dāvis savas nevar ielikt (nav uzstellēts dators un internets), nez, varbūt šonedēļ beigās vai nākošnedēļ.
User avatar
telefontubbie
 
Posts: 2341
Joined: 18 Aug 2010, 10:53
Location: Ogre - Rīga

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby Disfigurator » 10 Jul 2017, 11:20

Fotografējot ar filmu, digitalizēšana viennozīmīgi ir besīgākais tajā visā :) Un vienīgais besījošais, ja tā padomā.

Bet, tā kā 2ned uz darbu nav jāiet, tad jau uz solīto, bet nobīdīto otrdienu būs.
Tāpat vēl pēdējās ~6 filmas ir vai nu neskenētas, vai skenētas, bet neapstrādātas. Un nav patīkami veikt apstrādi ar laptopu, kurš būtojas savas 5+ min, nepārspīlējot.

Ir, ar ko noņemties, vēl mazliet pacietības un paldies par jau iztērēto šī resursa devu ;)
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3251
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Re: Atšūšanas manufaktūra

Postby Disfigurator » 11 Jul 2017, 00:26

Hah, pa dienu, skenēšanas laikā, kā reiz nodomāju - "LOL, pastāv iespēja, ka sākšu forumēt bildes tieši uz pusnakti..." Un ko ne - atveru saiti tieši 0000, "un tad cilvēki domās, ka tu speciāli un principiāli gaidīji pusnakti!" LOL

...ievelk elpu...

Image
ZLMF: Atspulgs dīķī. Kad neizdevās tikt pa priekšu, meklējām, kur tikt no ķēķa puses. Piestājām pie dīķīša - tā vēl rāmajā virsmā skaisti atspīd objekta siluets.


Image
ZLMF: Velo karājas pie sienas. Apbraucām dīķītim apkārt, un, kur nu varēja kādu konstrukciju atrast, tur pieslēdzām savus velo. Nebija vēl nācies pieslēgt pie logu restēm. Visu bradāšanas laiku nedeva mieru bažas par velo likteni šādā ēnotā planētas nostūrī

Image
ZLMF: Dāvis uz cisternas fočē teritoriju. Bradāt sanāca gan tieši, gan arī kā ierasti - hobija ietvaros. Viss sīki līstošais lietus bija salipis uz saaugušajiem bridumiem, un jau pēc diviem soļiem bija skaidrs - Slapjie Bandīti.

Image
ZLMF: Mikriņš Latvija. Ar prieku piezemējāmies uz asfalta, jo zinājām - šeit varam mazliet nožūt, pirms dodamies tur - uz teritorijas pretējo galu. Bet pašlaik itin labi pietiks ar mirkoautobusa Latvija karkasu, kas skaisti nomaskējies ar garumgaru zāli, krūmiem un nātrēm.

Image
ZLMF: Mikriņa vadītāja sēdeklī

Image
ZLMF: Dāvis fočē darbagaldu. Nepārspīlējot - kopš mikriņa atstāšanas pagāja stunda, kamēr iepazinām teritoriju, nočekodami trauslāko cenzūru, kuru izārdīt gabalos, pa ceļam atklājot, ka nule kā otrajā stāvā atmūķēta cenzūra no nogriezta balkona apakšas, ir vistīrākais strupceļš divu telpu konstrukcijā. Uz pārējo ēku neved. Tad nu arī sākām lobīt citu caurumu. Un sekmīgi.

Image
ZLMF: Diegu "savilces". Vilkām ārā faparātus, un ar smaidu dvēselē zinājām - esam trāpījuši krietnā objektā!

Image
ZLMF: Otrais cehs, aiz durvīm. Mazliet pabīdot durvis, atklājām - šis ir tikai tāds maziņš priekškambarītis, salīdzinot ar to, kas mums vēl priekšā aiz šīm durvīm!

Image
ZLMF: Мягкая мотка. Visādas mašīnu atliekas, dažas izskatās pat lietojamas! Sakrauta produkcija, daža laba iesākta sedziņa, un visur šeit - viens liels kokvilnas izstrādājumu zirnekļu tīkls!

Image
ZLMF: Caurumu lenta

Image
ZLMF: Darbagalds

Image
ZLMF: Darbagalds ar rakstu(ru)

Image
ZLMF: Diegu tinējs. Lai gan Dr. Who neskatos un slikti zinu tā tēlus, taču šis aparāts man tūdaļ atgādināja Dalek. Izjauktu, pārvarētu, piesmietu. Ierūsējušu. Taču joprojām - iespaidīgu!

Image
ZLMF: Slapjais cehs?. Devāmies pētīt objektu tālāk - uz citiem cehiem

Image
ZLMF: Rupjais/slapjais cehs. Minu tikai. Jo šeit aparātiem ir bijusi ūdens padeve. Varētu būt kaut kāds no pirmajiem etapiem - kokvilnas mazgāšana, piemēram.

Image
ZLMF: Sānu cehs, atsper(o)tie vāki. Šis uzreiz prātā nāk kā otrs etaps. Skaidri un pašsaprotami - kokvilnas balināšana un žāvēšana.

Image
ZLMF: Vāku atsper(e)s. Diezgan bija jāpaceļ, lai vāks padotos, un atspere nāktu man talkā, nevis pretotos. Zem vāka - zema jo zema, plati jo plata virsma, caur kuru kā caur ģitāras stīgu turētājiem, iet sīki jo sīki diedziņi. Šai noteikti jābūt žāvēšanai, ne? Bet atgādinu - akli minu, bļa. Nofočēju atsperes un, johaidī - filmiņa cauri! Nekas, lieku iekšā....


...izpūš elpu...

Bet filmiņa #2 vēl nav piefočēta līdz galam - rīt jāizmauc 2 kadri, un jāattīsta. Tad vēl saujiņa - pēc pāris dienām.
User avatar
Disfigurator
Site Admin
 
Posts: 3251
Joined: 15 Aug 2010, 15:36
Location: Rīga

Next

Return to Industrija

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest