Rīgas pazemes upes

by **Buks** » 08 Oct 2017, 20:46

Pagaidām nē!
Galvenais, ka es atradu kartē to upi, kuru meklēju. Planos ir ielīst iekšā un pabrīdēt līdz pašam beigām.
Pēc tam jau pētīšu no arhiva puses

by **traktors** » 04 Nov 2017, 20:21

Gaidam stāstus, kur iesiet?

by **Buks** » 09 Nov 2017, 15:35

traktors wrote:Gaidam stāstus, kur iesiet?

Latgales priekšpilsetā. Tā arī neaizgājam pagaidām ((

by **traktors** » 10 Nov 2017, 22:22

bet tak tā taisījāties

iečeko PM

by **Buks** » 11 Nov 2017, 15:39

traktors wrote:bet tak tā taisījāties iečeko PM

Nu vot tājā vakrā nesanāca, jo fotografs bija paralizēts no pohas

Šodien iesim pazemē

by **Disfigurator** » 11 Nov 2017, 20:33

Paralizēts

by **Buks** » 12 Nov 2017, 03:40

Koroče. Staigājam ap 2 ar pussyti stundam. Pirmā gajienā dēvamies bijūša porcelana virzienā. Ielienam iekšā caur 30 metru garu un pusotru metru augstu cilindrisko tuneli kas smirdeja pēc sūdiem un izskatījas, ka tas 20 cm slānis zem arī bija mēsli.
Pēc 30 metriem bija pirmais krustpuntks, kur no augšas tēka lietus udens no pievienotas trubas. Pēc vel 10 metriem bija nākamais krustojums. Tur jau sākas pilnīgi jaunas baltas keramiskas trubas.
Pa tām jaunām baltam trubam mes staigājam vel kādu pusstundu vienā virzienā. Maršrutā redzējam daudz ļuku, gan aizverto gan atverto, no kuriem krita gaisma no Akropoļa prožektoriem. Ari gaiss bija daudz svaigāks nekā tajās betona trubās pirmajos 100 metros.
Galugalā mūs galīgi zajebalo staigāt pa vienādam trubam bez jebkāda ekšena. Saķeram internetu pie luka un apskatījam mūsu geolokāciju. Iznāca, ka aizgājam caur visu porcelānu un atrodāmies jau pie bijūša tramvaju riņķa. Bija tik garlaicīgi un neinteresanti, ka pat fočikus neizņēmam no sumkas. Nolēmam iet atpakaļ.

Pēc 40 minūtem izgājam no tā sūda uz krustpunktu, kur satiekas vēca betona truba un jaunā keramiska. Tur jau nolēmju bišķ pafočēt atskaitei. Bļa. Cik sudīgi fočēt uz 18 mm. Steidzāmi vajag fišaju.

Okaj. Izgājam arā, bišķ paelpojam ar svaigo gaisu un aizgājam otrā virzienā, zem dzelzceļa. Vot tur jau bija interesantāk. Pirmais tunelis - 2,5 metru augsta ķieģeļu arka, talāk divi betona cilindri ap 80-90 cm augstie, bet paldies mūsu mīļam dievam Jēzum Hristam, tikai 10 metru garumā. Na koračkah izgājam talāk. Tur mūs satika normāls tad betona tunelis ap 100 metru garš. Es paliku bišķ pafočēt tos rakohodus un tuneli. Dzirdu: "Buks, bļā, pizduj sjuda. Tebe eto točno ponravitsa... Eto daže mne nravitsa". Ātri aizskrēju caur visu tuneli pie drauga. Un jā. Tur ieraudzījam to, pēc kā arī radījas doma ka tas ir pazemes upe, nevis parasta ļivņovka. aptuveni 30 metru garš un 3,5 metru augsts tunelis no akmens bruģa. Lidzīgs bruģis bija agrāk uz VEFa tilta sienam un Daugavas krastmāla. A. Un tas vēca nospraugta dzelzceļa tilta kajas ari bija no tada bruģa.
Talāk atkal bija betona tunelis, pēc tam betona truba, kur pavidu bija betona pārklājs un aiz viņa kautkādi netirumi. Nebija ne velmes parbaudīt kas ir talāk. Tāpēc palikam tajā bruģu tunelī lai bišķ pafotografēties. (Arturam sanāca tikai viena ar pusi bilde. Man ir 50 oriģināli, no kuriem cēru izvilkt kādas 10 bildes).
Tājā tunēli arī smirdēja. Bet ne pec sūdiem. Hz. Kaut kas cits, bet arī nebija patikāmi.

Patusējamies ap pusstundu un dēvamies prom.

Koroče. Huj zin vai tiešam tas ir tā upīte ko ieraudzīju 19.gs. kartē, vai tas ir tikai dzelzceļa drenāžas sistēma, kas Lokomotīvas ielā savienojas ar bijūša Porcelana ļivņovku. Tagad paliek papētīt šo jautājumu dokumentāli.

Iešu apstrādāt bildes un gulēt. Ar labu nakti man [rock]