Post-Apo

Patvertnes

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas civilās aizsardzības aizsargbūvju, jeb patvertņu, saglabāšanai un uzturēšanai netika iedalīti līdzekļi, tāpēc gandrīz visas aizsargbūves atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, un tās nevar izmantot iedzīvotāju aizsardzībai.
1991. gadā, pēc PSRS sabrukuma, Latvijā bija 980 civilās aizsardzības aizsargbūves. 1993.gada 1.jūlijā V grupas aizsargbūves tika norakstītas un svītrotas no uzskaites, bet IV grupas aizsargbūves (ierīkotas dzīvojamo ēku pagrabtelpās) tika atļauts izmantot pēc pašvaldību ieskatiem.

Privatizējot lielos rūpnieciskos objektus, tie tika sadalīti starp vairākiem īpašniekiem, bet objektos esošās civilās aizsardzības aizsargbūves netika iekļautas privatizācijas noteikumos un netika ierakstītas Zemesgrāmatā kā lietošanas tiesību apgrūtinājums. Saņemot nepilnīgi noformētu Zemesgrāmatu, īpašnieki, projektējot jaunas ēkas vai renovējot esošās, aizsargbūves nojauca vai demontēja speciālo aprīkojumu, tāpēc laika posmā no 2000. – 2008. gada ir likvidētas 73 aizsargbūves. Pašlaik valstī ir 311 aizsargbūves (2000. gadā bija 384) (177 pieder komersantiem, 46 – pašvaldību iestādēm un 88 – valsts iestādēm). Tajās ietilpst tikai 5% valsts iedzīvotāju.

2008. gadā Iekšlietu ministrija izanalizēja situāciju ar aizsargbūvēm. 78 aizsargbūves nav atjaunojamas(vai to atjaunošana prasa pārāk lielus līdzekļus), bet 233 aizsargbūves iespējams atjaunot.

24% (76) aizsargbūvju ir uzkrājies ūdens
25% (78) – konstatēti nesošo konstrukciju bojājumi
36% (113) – drenāžas sistēmas bojājumi
35% (108) – demontēti aizsarghermētiskie slēģi
28% (86) – demontētas durvis
37% (115) – demontēta apkures sistēma
44% (137) – demontēta ventilācijas sistēma
38% (117) – demontēta kanalizācijas sistēma
40% (125) – demontēta elektroapgādes sistēma
100% (jeb visām 311) – nav nomainīti filtrācijas – ventilācijas iekārtu absorbcijas filtri
Neatjaunojamo CA aizsargbūvju demontēšana izmaksātu 300378Ls (tā kā 17 aizsargbūves pieder valsts iestādēm, 11 pašvaldību iestādēm un 50 aizsargbūves – komersantiem, izmaksas tiktu attiecīgi sadalītas – valstij 65467Ls, pašvaldībām 42361Ls, bet komersantiem 192550Ls).

233 CA aizsargbūvju atjaunošana izmaksātu 7029575Ls (valstij – 1543560Ls, pašvaldībām – 1033942Ls, komersantiem – 4452072Ls).

Filtrācijas / ventilācijas sistēmas atjaunošana – 977668Ls
Drenāžas un hidroizolācijas atjaunošana – 3812846Ls
Apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas un elektroapgāde atjaunošana – 2239061Ls
Protams, ar atjaunošanu vien nepietiek, aizsargbūves vajag arī uzturēt, kas gadā izmaksātu 1375865Ls, jeb 5905Ls par katru aizsargbūvi (ko sastāda 52Ls par elektrību, 2453Ls par apkuri, 2400Ls par inženierkomunikāciju un dīzeļģeneratoru ekspluatāciju, 600Ls iekārtu apkope un remonts, 400Ls nekustamā īpašuma nodoklis).

By  Kristers42

 


Log In
© Post-Apo