Post-Apo

Likuma burts

Dažu normatīvo aktu normu uzskaitījums, kuri reglamentē darbības, kuras savu aktivitāšu laikā var veikt cilvēks, kas nodarbojas ar UE. Seko normas no Krimināllikuma (turpmāk KL) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK)

Ja nebūsi atradis kādu ieeju un būsi to radījis pats saviem spēkiem, pabojājot vai iznīcinot sveša mantu – par to KL 185. pantam ir savs sakāmais:
„(1) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā nodarījusi lielu materiālu zaudējumu, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.”

Bet, ja būsi bijis pietiekami nevērīgs un neprātīgs, lai iekļūšanas nolūkā būsi atļāvies sabojāt kultūras pieminekli (nu fuj!)… Tur, savukārt, KL 229. pants ir visnotaļ daiļrunīgs:
„(1) Par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu vai bojāšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar dedzināšanu, spridzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Par šo pašu runā arī LAPK 89.2 pants:
„Par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti individuāli noteiktā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
Par kultūras pieminekļu teritoriju bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”

____________________________

Bieži cilvēkiem piemīt niķis paspaidīt dažnedažādu slēdžu podziņas, kurām it kā vajadzētu būt mirušām. Tā, protams, nevajadzētu darīt ne tikai elementāri saprotamas drošības dēļ bet arī – dažkārt tās podziņas ir uhh, ku dzīvas! Tā, piemēram, vienā objektā eleganti sabaidīju gan sevi, gan līdzcilvēkus, kad piespiedu agregātu starta pogu un atstkanēja pamatīgs ventilācijas un degvielas sūkņu motoru rūkoņas troksnis. Tas sabaidīja ar skaņas stipruma un, galvenokārt, ar pārsteiguma elementu. Tad nu, ņemam vērā, ka spaidītāji riskē ar LAPK 94. panta piemērošanu:
„Par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu aiz neuzmanības — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.”

____________________________

Ja bradājuma laikā, gadās izmantot dažādas instalācijas kā pamatu šķēršļu pārvarēšanai, lai tiktu, piemēram, uz jumta, kā arī ja sanāk būt gana neuzmanīgam, nelaimīgam un salauzt kaut ko no šī žanra, klāt būs LAPK 98. pants:
„Par siltumapgādes tīklu vai to iekārtu bojāšanu, patvaļīgu pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem – uzliek naudas sodu līdz simt latiem.”
____________________________

Bradātājus kā Pūku pie medus vilina arī dzelzceļa infrastruktūra. Tātad, šajā bradāšanas apakšžanrā uz mums attiecas:
LAPK 109. pantiņa piektā daļa: „Par iešanu pa sliežu ceļiem ārpus norādītajām vietām – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.”
LAPK 110. panta piektā daļiņa: „Par patvaļīgu braukšanu kravas vilcienā, par iekāpšanu vai izkāpšanu vilciena kustības laikā, kā arī par braukšanu uz vagonu kāpšļiem vai jumtiem – uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.”
LAPK 138. panta otrā daļa: „Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobiļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu), noliktavu, kā arī citu ar kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojumu bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
LAPK 138. panta trešā daļa: Par preču vagonu, automobiļu, automobiļu piekabju, konteineru, tilpņu vai peldošo līdzekļu, kā arī citu kravas telpu plombu vai slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tām, atsevišķu kravas vietu vai to iesaiņojuma vai pakešu bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.”

____________________________

Lidlauki taču arī varētu potenciāli ietilpt iekš pilsētvides pētnieka Menu, vai ne? Tad nu būs zināt LAPK 111. panta astoto daļu:
„Par nesankcionētu iekļūšanu lidostas kontrolējamā zonā, staigāšanu vai braukšanu pa lidostas kontrolējamo zonu bez attiecīgas atļaujas – uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.”
____________________________

Ja reiz aplūkojām sauszemes un gaisa kārdinājumus, pievērsīsimies slapjākām lietām, proti – saistoša ir LAPK 116.2 panta piektā daļa:
„Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.”
____________________________

Aizliegtais auglis – militārie objekti. Ja nu esam pietiekami drosmīgi un kurli, lai nedzirdētu brīdinājuma šāvienu gaisā, riskējam izjust to, kā pavisam reāls svina izstrādājums ātri penterē drēbes, tad ādu, tad muskuļu audus. Nav izslēgts, ka arī iekšējo orgānu audus un kaulaudus. Skaisti, vai ne? Bet par šo ir arī LAPK 194.3 pantam kas sakāms:
„Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.”

____________________________

Ja nu kāds interesants objekts atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu, jāzina mums 194.3 panta 1. daļa:
„Par noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”
____________________________

Un ģenerāla būšana – var gadīties, ka objektā durvis un dažādas citas virināmas vietas ir aizplombētas. Jāņem vērā, ka tad arī nevajag ar visām varītēm censties tur iekļūt, jo LAPK 197. pants teikt:
„Par zīmogu vai plombu tīšu bojāšanu vai noraušanu, kuras uzlikusi pilnvarota amatpersona, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 138.panta trešajā daļā, 139.panta pirmajā daļā un 201.18 pantā, – uzliek naudas sodu līdz simt latiem.”

Līdzīgi ir, ja objekts, kas arī ir pamanījies būt arī par noziedzīga nodarījuma vai cita rakstura notikumu vietu un ja tas ir rotāts ar norobežojumiem – būs mums rēķināties ar LAPK 202.1 pantu:
„Par notikuma vietā policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzstādīto barjeru, novilkto lenšu vai citādu norobežojumu patvaļīgu šķērsošanu vai pārvietošanu, kā arī par šo norobežojumu tīšu bojāšanu vai iznīcināšanu – uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.”
____________________________

Bet negodprātīgs cilvēks (kuru sliecamies vispār neuzskatīt par bradātāju, tā vietā cenšamies dēvēt šādu cilvēku visādos skaistām idejām piesātinātos lamu vārdos) riskē ar visu augstāk minēto un visām tām jaucībām, kuras atrunātas Krimināllikumā. T.i., gadījumā, ja subjekts izdarījis ko tādu, kas Krimināllikumā ir definēts par noziedzīgu nodarījumu, būs ciest. Jāpiezīmē, ka visbiežāk šāds bradātājs riskē ar Krimināllikuma 175. panta piemērošanu:
„(1) Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
(2) Par zādzību, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(3) Par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(4) Par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzību — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.”

Un ja šādam cilvēkam ir problēmas ar kleptomānijas savaldīšanu un saprašanu, viņu vēro Krimināllikuma 181. pants:
„Šā likuma 175., 177., 179. un 180.pantā par atkārtotu atzīstams noziedzīgs nodarījums, ja to izdarījusi persona, kura jau agrāk izdarījusi kādu no šajos pantos vai šā likuma 176., 178., 224.pantā vai 228.panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.”

____________________________________________________________

Kas vēl jāņem vērā? Protams – dažādām īpaši sargājamajām dabas teritorijām likumdevējs izdod dažādus normatīvos aktus, kas reglamentē to vai tur būs uzturēties vai nebūs, un ko tur var darīt un neva. Un kāds sods draud par šo likumu normu pārkāpšanu. Tātad, neuzskatiet, lūdzu, ka šeit minu pilnīgu izziņu. Taču man domāt, ka savus 90% esmu minējis gan.

Diezgan bargs un nosodošs represīvo tiesību normu uzskaitījums, vai ne? Bet ņemiet vērā to, ka mēs neejam objektos, lai veiktu šos uzskaitītos noziedzīgos nodarījumus – mums ir pavisam citi mērķi, proti – pamestās pilsētvides izpēte, kuras realitāte ir tāda: lai izvairītos no nepatikšanām, dažos objektos, piemēram, tādos, kuros kādā daļā vai kādā blakus teritorijā notiek aktīva saimnieciskā darbība – nākas mums līst pāri žogiem, slēpties un lavīties. Tā ir viena no visspēcīgākajām bradājuma blaknēm, ja tā varētu teikt. Kas tāds, kas rosina pastiprinātu adrenalīna izdalīšanos, kas, kā zināms, var kļūt par pieradumu. Vēl ir alternatīva – sarunāt bradājumu. Taču šis ļoti bieži nenes nekādus augļus, līdz ar to priekšroku nereti dodam levitēšanai pa likuma aso burtu.

[!] Ja tomēr esam pieķerti un draud ziepes, jāatceras, ka apsargs un policists ir tikai īpašumu sargājošas personas, kuru primārais uzdevums ir pārtraukt likumpārkāpumu (dabūt ārā iekļuvušos indivīdus, noskaidrot ko darīja un tad, vadoties pēc ievāktās informācijas, rīkoties normatīvo aktu reglamentu ievaros), nevis sadot kādam, kas iemaldījies teritorijā ne īsti sodāmu mērķu vadīts. Tamdēļ, lai efektīgi atrisinātu situāciju, der zināt sekojošo. Policijas un apsardzes dienestu darbību reglamentē šādi likumi, respektīvi: Par policiju un Apsardzes darbības likums. Šajos normatīvajos aktos ir atrunāti gadījumi, kādos policijas ierēdnis un apsargs drīkst pielietot konkrētus līdzekļus sava mērķa sasniegšanai – tādus kā šaujamieroča un spēka pielietošana, teiksim. Šo likumu saturu būtu veselīgi vismaz attālu zināt ikkatram, lai varas pārstāvjus un apsargus neizaicinātu uz spēka vai svina pielietošanu pret sevi.

__________________________________
Veiksmi un ar cieņu,
Disfigurator


Log In
© Post-Apo